Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vecine' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vecine' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
vecine
vecine: auch Atašiene, Daudsewas, Nerft,
1): auch Kaltenbr.;
2): auch Kaltenbr.; v. (älter als 1 Jahr)
vista, vuška Pilda; ‡
3) = veciene 3: (akmentiņus) pa vecini lasīdami Tdz. 42312 (aus Sonnaxt).
Avots: EH II, 766
1): auch Kaltenbr.;
2): auch Kaltenbr.; v. (älter als 1 Jahr)
vista, vuška Pilda; ‡
3) = veciene 3: (akmentiņus) pa vecini lasīdami Tdz. 42312 (aus Sonnaxt).
Avots: EH II, 766
vecine
Šķirkļa skaidrojumā (4)
brakāt
‡ brakât, beim Fahren gelegentlich in weichen Schnee hineinsinken: ragus iet brakādamos NB. Refl. -tiês.
1) "herabhängende Kleider aufheben, zusammennehmen"
Dunika: vecine nevar beigt b.:
2) larmen:
buki (ķe̦katas) jauna gada vakarā brakājas OB.
Avots: EH I, 236
1) "herabhängende Kleider aufheben, zusammennehmen"
Dunika: vecine nevar beigt b.:
2) larmen:
buki (ķe̦katas) jauna gada vakarā brakājas OB.
Avots: EH I, 236
darbs
dar̂bs: raže̦ns d. BW. 4719 var. steidzami darbi 16894, kaŗa darbus pastrādāja 27781. d, tik (man braucht nur) nuo istabas iziet, un slimība klāt Oknist. d. atsēsties, un vecine tūlīt baŗas ebenda.
Avots: EH I, 307
Avots: EH I, 307
guģot
guģuôt, ‡
4) untätig sitzend die Zeit verbringen
Kal.: kuo tā vecine tur guģuo visu dienu? Refl. -tiês,
1): auch Ruj., Salisb., (guģeties) Strasden: kad ar bij kuo ēst, viņam vien˙mē̦r patīk g. Strasden. guģuodamās, ka pašai nee̦suot ne˙cik daudz Janš. Mežv. ļ. II, 102 (ähnlich 133); ‡
2) bekümmert, voll Sorgen sein
Kal.: māte guģuojas par meitas izprecināšanu; befürchten, besorgt sein Frauenb, (guģeties) Strasden: viņš guģejās, ka tik nepietrūkst Strasden. es arvienu guģuojuos, kur viņa palikuse Frauenb, tie guģuojas, ka līst: nevar ābulu savākt ebenda. vaimanāju it kâ lielās sāpēs, guģuodamās (oder mit der Bed. I ?) un baiļuodamās, vai tik nebūs lūzis kauls Janš. Mežv. ļ. II, 329.
Avots: EH I, 416
4) untätig sitzend die Zeit verbringen
Kal.: kuo tā vecine tur guģuo visu dienu? Refl. -tiês,
1): auch Ruj., Salisb., (guģeties) Strasden: kad ar bij kuo ēst, viņam vien˙mē̦r patīk g. Strasden. guģuodamās, ka pašai nee̦suot ne˙cik daudz Janš. Mežv. ļ. II, 102 (ähnlich 133); ‡
2) bekümmert, voll Sorgen sein
Kal.: māte guģuojas par meitas izprecināšanu; befürchten, besorgt sein Frauenb, (guģeties) Strasden: viņš guģejās, ka tik nepietrūkst Strasden. es arvienu guģuojuos, kur viņa palikuse Frauenb, tie guģuojas, ka līst: nevar ābulu savākt ebenda. vaimanāju it kâ lielās sāpēs, guģuodamās (oder mit der Bed. I ?) un baiļuodamās, vai tik nebūs lūzis kauls Janš. Mežv. ļ. II, 329.
Avots: EH I, 416
kverkstēt
kver̂kstêt 2 [auch Bauske, Dunika], kver̃kstêt Ahs., kver̂kšķêt 2 Ahs., [Dunika], kverkšêt [Stelp.], Smilt., intr., quieken, bellen, plärren: sivē̦ns kverkš Dind. mazi šuneļi kaukdami un kverkšķē̦dami uzbrūk lielajiem B. Vēstn. jūs tur varat kverkšķēt, cik jums gribas MWM. VII, 132. [vecine kverkšķ (plärrt), ka pati nezin kuo Dunika. - Zu kvērkt, kvarkstêt, serb. cvr̀knuti "schwirren."]
Avots: ME II, 353
Avots: ME II, 353