Paplašinātā meklēšana

aptveicêt, (zum Malzbereiten) keimen machen Saikava: a. miežus iesalam.

Avots: EH I, 123

iztvèicêt, ‡

2) "(einen harten Gegenstand) stark erhitzen"
Auleja: i. pārnīcas kātu. ‡ Refl. -tiês, sich zur Genüge erhitzen, izsauļuoties Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: EH I, 492

iztvèicêt, tr., verdunsten lassen, verflüchtigen: mitrumu A.

Avots: ME I, 822

[izveicêt (?)"ausbähen": izv. pirts sluotu Bers.]

Avots: ME I, 826

‡ nùosvèicêt ² Kokn. "stark heizen" (perfektiv): krāsns nuosveicē̦ta.

Avots: EH II, 93

‡ nùotveicêt, vor Schwüle welk od. rot werden machen: jaunie stādi (pēc lietus) karstumā nuotveicē̦ti Jürg. ilgi viņš luožņāja pa nuotveicē̦tuo kaņepju audzi Atpūta № 635, S. 6. nuotveicē̦ta (= nuotvīkusi) seja Heidenfeld. Refl. -tiês Meselau, sich abbähen: pirtī labi nuotveicējies.

Avots: EH II, 103

patveicêt,

1) = patvīcināt 1: p. klūgu krāsnī KL, Kreuzb.;

2) eine Weile schwül machen:
saule viņu krietni patveicēja Lis.

Avots: ME III, 126

pìetveicêt, rot und heiss werden machen: p. vaigus, dzelzi.

Avots: ME III, 306

sasveicêt, (Eisen) zusammenschweissen Spr.

Avots: ME III, 752

‡ sašveicêt Allend. n. U. (unter šveicēt), (die Schweine) mit der Peitsche zusammentreiben.

Avots: EH XVI, 455

satveicêt: bija tiê guns un dzelža drāts satveicē̦ta Pas. XII, 210 (aus Welonen).

Avots: EH XVI, 459

satveicêt, tr., erhitzen: s. labību Kl. saules satveicē̦tuos [ūdeņuos] ZaIktis.

Avots: ME III, 769

I sveĩcêt C., PS., (mit èi ² ) Bers., Kl., Kreuzb., Sessw., Vīt., Alar., -ẽju, zusammenschweissen Neik. n. U., Roop. Aus d. dial. swaitzen (in Grimms Wrtb. unter schweissen).

Avots: ME III, 1146

II sveicêt, willkommen heissen, grüssen, Für. I.

Avots: ME III, 1146

III svèicêt ² : izaudzē̦tu un izbe̦rztu iesalu sveĩcē (= karsē uz rijas ārdīm, dzisina un atkal karsē un dzisina, - tâ 3 dienas nuo vietas) Ramkau.

Avots: EH II, 613

III svèicēt ² "dedzinât" Kokn.: saule stipri sveicē. Reimwort zu tveicêt.

Avots: ME III, 1146

šveicêt, -ẽju, (die Schweine) mit der Peitsche zusammentreiben Allend. n. U.

Avots: ME IV, 114

tveicêt,

1): das ME. IV, 290 gegebene Zitat aus Aps. V, 51 ist zu verbessem in "saule pusdienā tveicē un gurdina";

2): iesalu t. (mit eî ² ) AP.

Avots: EH II, 710

tveicêt, -ẽju,

1) schwül machen, heiss machen, durstig machen
Wid., (mit èi) C., Salisb., (mit èi ² ) Adl., Adsel, A.-Laitzen, Bers., Erlaa, Golg., Gr.-Buschh., Kalzenau, Kl:, Marzen, Meiran, Ogershof, Saikava, Schwanb., Selsau, Sessw., Sonnaxt, (mit eî ² ) Arrasch, Iw.; Jürg., Segewold: vasaras saule pusdienā dedzina un tveicē Aps. V, 51 (ähnlich: Sudr. E. MWM. v. J. 1896, S. 850; Vēr. II, 5). pusdiena tveicē J. Alunāiis. braukt pa saules tveicējamuo šoseju A. v. J. 1896, S. 505. karsta vasara ar tveicējuošām dienām Vēr. II, 160. asaras... tveicēt tveicē viņas . . . seju Värpas 11;

2) = tvaicêt 2 Nötk.

Avots: ME IV, 290

uztvèicêt,

1) schwül, heiss, durstig maehen
(perfektiv): ap pusdienu saule tâ uztveicēja, ka ne˙kur glābties AP.;

2) = uztvaicēt Bers.

Avots: ME IV, 395

‡ *veicêt, zu erschliessen aus izveicêt.

Avots: EH II, 768

veĩcêt Peb., schlagen, prügeln.

Avots: ME IV, 522

izvĩtêt, ‡ Refl. -tiês, in starkem Dampf zur Genüge schwitzen Ekau; "iztveicēties": izvītējies, uz ielas pūlis ... rit Austriņš Necilvēks 10.

Avots: EH I, 496, 497

vītêt, -ẽju,

1) vĩtêt AP., Arrasch, BL, C., Dond., Jürg., Nötk., Ramkau, (mit ì ² ) Erlaa, Golg., Gr.-Buschh., Kaltenbrunn, Ogershof, Oknist, Selsau, welken lassen, langsam trocknen lassen
U., Spr., Bers., Lennew., Lenzenhof, Lubn., Mar., Meiran, Ronneb., Serben, Sessw., Wessen; trocknen, dörren (z. B. Äpfel, Fleisch) Marienhausen, Šķilbē̦ni (mit ì ² ); "sutināt" Grünwald (mit ĩ ), Sessw., Vīt.; "tveicēt" Borchow: vītēt... vainadziņu BW. 5823; 6127. brāleliņi vītē zaļu dābuliņu 28612. saul[e] ābuolu vītē̦dama 28657, 1. cē̦rtat... uoša kārtis, vītējiet saulītē! 32304; 32305, 1. tie vītē puķes Poruk V, 99. stādus vītēja Konv. ² 2682; vītē̦ti mežābuoli A. XXI, 598: nuopļautuo zâli vītē Austriņš, Festen. uznešu uz klētsaugšu vītēt kumelītes Ramkau. egļu vai kārklu klūga labi jāvītē, tad var sagrìezt gre̦dze̦nā Vīt.;

2) prügeln:
vītēt muguru Rundel;

3) welken (ganz ungewöhnlich!):
zāle vītēja (in einem Vers!) MWM. VIII, 549. Refl. -tiês, trocknen (intr.) Spr.; "tveicēties" (mit ĩ ) AP.; in starkem Dampf tüchtig schwitzen (mit ì ² ) Ogershof: pirtī vītēties Grünwald (mit ĩ ), Ogershof. vītē̦damies viņu... flōrā Austriņš Pušeln. un suseln. 27. Zu vĩst,

Avots: ME IV, 647