Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'veice' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'veice' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

atveice

atveice,* die Reaktion, Rückwirkung Wid.

Avots: EH I, 179


sveice

sveice,* ein Gruss: caur tālēm viens uotram sveices sūtām Rainis Tie, kas neaizm. 114.

Avots: ME III, 1146


tveice

tvèice: auch (mit èi 2 ) Višķi n. Ceļi IX, 402.

Avots: EH II, 710


tveice

tvèice C. u, a., die Hitze, Schwüle Wid.: saules tveice C., A. v. J. 1899, S. 30; 123. vasaras tveicē Vēr. II, 100. krāsns tveice Druva I, 659. nuospiedīgā tveice MWM. v. J. 1898, S. 827. mikla tveice paliek spiedīgāka Stari III, 220. zem tveices debesīm Ezeriņš Leijerkaste I, 13. puķes nīkst tveicē Vēr. II, 1219. ūdens vairs neizdvesa spirgtumu, bet tveici un gurde̦numu MWM. IX, 602. (fig.) atsvabinājās nuo jūtu tveices Zalktis I, 164. Zu tvaiks.

Avots: ME IV, 289, 290


veice

veîce 2 *,

1): die Leistung.

Avots: EH II, 768


veice

veîce 2* Karls.,

1) die Wirkung:
fizioloģiskā veice MWM. VIII, 876. cē̦luonis un veice kustuoņu pasaulē U. b. 109, 17. ka Röntgena stari pastāv, tuo pierāda viņu veice MWM. VI, 392;

2) "veikšanâs" (? ?) Nötk.;

3) "das Überwinden"
(?) Wessen.

Avots: ME IV, 522

Šķirkļa skaidrojumā (5)

paveikt

paveikt, ‡

2) bewältigen:
mazais ... nepaveice ... vilku Pas. VII, 386. Refl. -tiês,

2) eine Weile ringen
Pas. VIII, 217.

Avots: EH XIII, 189


tvaiks

tvàiks (li. tvaĩkas Lit. Mitt. II, 129, tváikas KZ. LI, 111 "Dunst" ) C., Neuenb., Serbigal, (mit ài 2 ) Kl., Krāslava, Lös., Nerft, Prl., (mit aî) Mar., (mit 2 ) Adiamünde, AP., Dond., Iw., Līn., Nigr., Ruj., Salis, tvaîkus 2 (neben tvaîks 2) Siuxt,

1) der Dampf
U.; der Dunst U., (mit ài) PS., Wolm., Kohlendunst (mit 2 ) Bauske, Frauenb., Stenden; die Schwüle U.; "schlechte Luft" (mit 2 ) Dond., Rnj., Widdrisch: (acc: s.) dūmu tvaiku (Rauchdampf) Glück Apostelgesch. 2, 19. meži... kūpēja mitrā tvaikā JR. N, 137. pāri pļavām rudens tvaika vē̦smu suta Rainis Tāļas noskaņas 58. viņi piekvēpināja baznīcu biezu tvaiku Dīcm. pas. v, I, 46. laiki aizgājuši kā tvaiki Aus. I, 3. tvaiku laist stänkern Bergm: n. U. lē̦ti tvaiku ņemt, leicht zum Zorn gereizt sein, zu Händeln geneigt sein L., U.;

2) der Atem
Bergm. n. U.: voi tev nav stiprāks tvaiks? kannst du nicht stärker blasen? (beim Feueranblasen) Bergm. n. U. Zu tveice, tveikme u. a.

Avots: ME IV, 288


tvīce

tvīce, = veice">tveice: pusdienas saules tvīce H. Eldgasts Vižņi 128. viņš gle̦znuojis dienvidus tvīci Vēr. I, 1527.

Avots: ME IV, 292


vecsievu

ve̦csiẽvu tveice Deglavs Rīga II, 1, 81, Altweibersommer.

Avots: ME IV, 518


vērsmot

vē̦rsmuôt "?": pretim tev vē̦rsmuo ... sārtais zieds Seibolt. nuo ciņainā sūnekļa vē̦rsmuoja mikla tveice A. Upītis Pirmā nakts 136. cik skaudri spēj v. tagadējā cilvē̦ka gars Brīvā Zeme 1939, № 66, S. 2. Refl. -tiês "?": skatījās saules sārtumā, kas vē̦rsmuojās un kļuva ... gaišāks Jauns. Raksti VII, 20.

Avots: EH II, 778