Paplašinātā meklēšana

‡ atveids, das Abbild: daba ir tik skaista, ka pat viņas a. vēl ir skaists Burtnieks 1934, S. 265.

Avots: EH I, 179

paveĩds, ‡

3) "?": viņas ... izduomāja ar˙vienu jaunus paveidus aude̦kla baltumā Vindedze 92.

Avots: EH XIII, 189

paveĩds,*

1) die Unterart
Duomas I, 889, U. b. 118, 72;

2) paveidam, beispielsweise:
var tuo pašu sacīt arī citiem vārdiem, paveidam tâ... Jaunie mērn. laiki I, 50.

Avots: ME III, 135

veĩds (li. véidas "Angesicht", r. видъ "Aussehen"), die Form; das Aussehen: pakalnā atruodas... ieduobums alas veidā LP. VII, 360. viesuls putna veidā laidās Kurbads. šim bē̦rnam tē̦va veids Kronw. stalts jauneklis... izcila veida Lautb. Lomi 4. veidu duot Aus. II, 1. tādā veidā, in dieser Art, in dieser Form. Zu viedêt.

Avots: ME IV, 522

gle̦znuõjums ,* das Bild, las Abgebildete: par spuoguli, kuŗā atspuoguļuojas dzīvā gle̦znuojumā latvju tautas dzimtenes veids RKr. X, 4.

Avots: ME I, 626

ìedùobt, vertiefen: ieduobtais šķidrumu līmeņa veids Konv. ² 2726. ieduobts, konkav Karls.

Avots: ME II, 12

izteĩka ,* gew. iztèiksme *,

1) der Ausdruck, die Ausdrucksweise, die Aussage:
pastiprinātai dzīves sajūtai vajadzīgs arī pspēcinātas izteikas A. XI, 633. balss dabūja pareizuo izteiku Apsk. neatrazdams jūtām patiesas izteiksmes Egl. runāt tirdznieciskā izteiksmē MWM. X, 137. runāja me̦klē̦tā izteiksmē Apsk. viņa izteiksmes veids Vēr. I, 1322; auch vom Gesichtsausdruck: gan˙drīz nikna sejas izteiksme MWM. XI, 227;

2) die Äusserung, Erklärung:
Brandess atturas nuo savu uzskatu izteikas A. XIII, 143;

3) der Modus, die Aussageweise:

a) īstenības,

b) pavē̦lamā od. pavēles,

c) vajadzības,

d) atstāstāmā izteiksme,

a) der Indikativ,

b) Imperativ,

c) Debitiv,

d) der Konjunktiv od. modus relativus.

Avots: ME I, 816

krists: auch Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 67, Auleja, Daudzese, Kaitenbr., Liepna, Lubn., N.Rosen, Oknist, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, (> kriss) Eversmuiža n. FBR. VI, 32,

1): kristiem kalta krievu pils ... caur kristiem saule lēca BW. 31775 var. krista nesējam Tdz. 49656. kristiņa neme̦tusi BW. 8005;

3): nezin, nuo kā man taids k. gadījās Warkl. e̦su ar savu kristu mierā ebenda;

6): kristeņš Kaltenbr. "tītavu veids";

9): krists Auleja, Sonnaxt, kristi N.- Rosen n. FBR. VIII, 28; ‡

11) kristi, Holzkreuze von auf der Kante liegenden Bohlen (Planken), die unter Waschkübel gelegi werden
Infl. n. BielU.; ‡

12) kristeņš, eine Art Quirl mit kreuzförmigem Ende zum Butterkernen
Auleja; ‡

13) die Taufe:
pie krista bē̦rnu nest Gramsden n. FBR. IX, 96.

Avots: EH I, 656

krîts,

1): varēšuot sist vardes ..., likt pie krītiņiem un celt laukā vai simtu (sc.: vēžu) Jauns. B. gr. ³ II, 67; 2): auch Sussei, ("tīkla veids") Oknist.

Avots: EH I, 657

mãjrũpniẽcĩba, die Hausindustrie: mājrūpniecība, kâ pretstats fabrikas rūpniecībai, tāds sīkas rūpniecības veids, kuŗā pats strādnieks ar saviem palīgiem uzskatāmi arī par sava uzņē̦muma saimniekiem Konv ^2.

Avots: ME II, 578

paļãvîgs,

1) nachgiebig, dienstfertig Etn. IV, 162:
bē̦rna vēl nesacietējušam un paļāvīgajam galvas kausiņam jāpieņe̦m tāds veids, kāds... Antrop.;

2) vertrauensvoll:
viņas vaigs bij paļāvīgs Kaudz.;

3) gern erlaubend
Sessw. n. Mag. IV, 2, 132.

Avots: ME III, 65

puõtzars Wid., das Pfropfreis: puotēšanas veids, kad puotzariņš tik˙pat re̦sns kâ pace̦lms Konv. ² 1857.

Avots: ME III, 460

‡ *rupucains, uneben: rupuce̦ns adījums ("zināms, ļuoti biezs adījuma veids") Seyershof.

Avots: EH II, 385

rupucis,

1): auch Kaltenbr., Mahlup, Oknist, Seyershof, Sonnaxt, Zvirgzdine; min rupucus BW. 32483; ‡

3) "zināms auduma veids (raksts)" Seyershof.

Avots: EH II, 385

skraģis: viņam tas jumta s. pazudis, kur skaidas liek virsū, kad sit jumtu Seyershof, kamuola tinamām tītavām ir skraģītis apakšā ebenda; "tītavu veids" Kaltenbr.

Avots: EH II, 506

‡ tàļķe ² Kaltenbr. "veids, kâ senāk satinuši muižai vē̦rptuo dziju": taļķēs tina smuku dziju; taļˆķes ² Peb. "smalki nuovē̦rptas dzijas"; tàļķes ² aust Auleja "ļuoti smalku aust"; tàļķu ² skara ebenda, ein sehr dünnes (feines) Tuch; tàļķa ² dzijs ebenda, fein gesponnenes Garn.

Avots: EH II, 666

tē̦ls "veids">veids" (mit ḕ̦l) C., PS., (mit ê̦l ² ) Siuxt, Stenden; Angesicht L., das Bild U., die Gestalt, die Figur; die Statue, Bildsäule Kronw.; das Götzenbild U.; der Schatten U.; das Skelett, Gerippe U.: balts tḕ̦ls AP., Jürg., ein Gespenst. dieva tē̦ls LP. VII, 365. iztaisīt ciivēcisku tē̦lu Pūrs II, 65. veiduos jaunus tē̦lus Vēr. v. J. 1904, S. 295. tikai cilvē̦ka tē̦ls, ein abgezehrter Mensch U. meneša tē̦ls, eine Mondphase U. Da altes (ide.) ē eher akutiert wäre, wahrscheinlich entlehnt aus aruss. тѣло "истукан, идол, изображенiе человѣческаго тѣла, образ" bei Sreznevskij III, 1091 f.; dafür spricht auch die grosse Übereinstimmung in der Bedeutung.

Avots: ME IV, 171

veida Plūd. Rakstn. I, 69, Purkalītis, = veids">veids, die Gestalt, Form.

Avots: ME IV, 522

*viežus, die Art: vai esi... sastapusi kādu nuo mūsu viežus? Alm. tagadējā viežū... darbs būs... nuoderīgs RKr. XVI, 67. tādā viẽžū (in der Art, von der Farbe, so aussehend) iznāca lindraki, tâ kâ es duomāju Siuxt. viņš varēja aplūkuoties pēc kādas..., kas vairāk viņa viežū Alm. esi precējies ar tādu, kas tavu viežu Janš. Dzimtene ² II, 379. abas tīri vienu viežu Bandavā I, 26. viņš ar Rubi vienus me̦tus, vienu viežu Dzimtene IV, 218. meitenes... bija... pusaugu skuķes - apmē̦ram tuo viežu (in dem Alter) kâ tagad bārenīte Bārenīte 21. meitene... tādu pat viežu (eben so aussehend) kâ Cieba un... tādā pašā ve̦cumā Līgava I, 39. Silarāja dē̦li nav tavu viežu nedz pēc mantas stāvuokļa, nedz... pēc dabas Dzimtene2 III, 149. mūsu zemē 17 gadus ve̦ca jaunava būs tuo pašu viežu kâ dienvidnieces ar 14 gadiem Bandavā I, 201. tas ir prāvs miests, būs Saldus viežu Mežv. J. II, 90. krita virsū suņa viežu (nach der Art eines Hundes, wie ein Hund) Sessw. aizskrēja putna viežu Sessw. kalpa viežu paklanuos Diez. es ē̦nas viežu kapā iem[u] ders. Hierher auch viežu "gleichwie" bei Bergmann im Gesangbuch v.,i. 1786. Wohl zu viedêt, veids.

Avots: ME IV, 675