Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'veikals' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'veikals' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
lielveikals
veikals
veĩkals* Kronw.,
1) das Geschäft, die Handlung:
veikala atvēršana... tirgus laukuma stūrī A. v. J. 1904, S. 95;
2) das Geschäft, die Beschäftigüng
Wid. Auf li. veĩkalas "Geschäft" beruhend.
Avots: ME IV, 523
1) das Geschäft, die Handlung:
veikala atvēršana... tirgus laukuma stūrī A. v. J. 1904, S. 95;
2) das Geschäft, die Beschäftigüng
Wid. Auf li. veĩkalas "Geschäft" beruhend.
Avots: ME IV, 523
Šķirkļa skaidrojumā (6)
ienest
ìenest, tr.,
1) hinein -, hereintragen:
tie nuolauza divi zarus, iene̦s Māŗas baznīcā BW. 13250, 19;
2) anfangen zu tragen:
iene̦stuo upe nesa 8884;
3) eintragen:
šis veikals viņam iene̦s daudz naudas. Refl. - tiês, von sich selbst herein -, hineintragen: žagari paši iene̦sas LP. IV, 147.
Avots: ME II, 48
1) hinein -, hereintragen:
tie nuolauza divi zarus, iene̦s Māŗas baznīcā BW. 13250, 19;
2) anfangen zu tragen:
iene̦stuo upe nesa 8884;
3) eintragen:
šis veikals viņam iene̦s daudz naudas. Refl. - tiês, von sich selbst herein -, hineintragen: žagari paši iene̦sas LP. IV, 147.
Avots: ME II, 48
nākums
nãkums, das Gekommensein: kas nuo mana nākumiņa? was habe ich davon, dass ich gekommmen bin? BW. 19687. neduod manis tautiešam ar pirmuo nākumiņu! 15082. te, māsiņ, tu paliksi šuo nākumu (Instr.) tautiņās 26291. nākat, labi tē̦va dē̦li! iešu pirmā nākumā 10615. [veikals bija nuodarīts un nākuma mērķis izsme̦lts De̦glavs Rīga II, 1, 301.]
Avots: ME II, 700
Avots: ME II, 700
šķērsenisks
‡ šķērsenisks, quer (Adj.): veikals ar šķērsenisku izkārtni J. Veselis Dienas krusts 4.
Avots: EH II, 634
Avots: EH II, 634
sviest
I sviêst (Ii. sviesti "werfen, schleudern" LChr. 379, 27 37 400, 2 Geitler Lit. Stud. 114, Lalis), sviêžu (3. praes. pasvied Pas. IV, 402, aus Welonen), sviêdu, werfen, schmeissen: Sprw. nesvied ve̦lnam ar akmeni, ka dievam netrāpi! Br. sak. V. 1372. - sviest pār kanceli A. v. J. 1901, S. 868, (ein Brautpaar in der Kirche) aufbieten (eig.: über die Kanzel werfen). Refl. -tiês,
1) sich werfen
U.: ripas kaujuot tâ sviedies (hat sich selbst mit der Scheibe getroffen), ka gan˙drīz izsit aci Janš. Bandavā II, 247;
2) ergehen; glücken:
kâ (labi) sviežas? wie geht es? U. tev vare̦n labi sviedās Valdis. puisim dzīvē ne˙maz labi nesviedies, tâ tik nuokūlies vien pa pasauli LP. IV, 108. redzēs, kâ katram laime sviedīsies Kaudz. M. 127. veikals ne visai tiem sviežas JR. IV, 99. ja tâ˙pat sviedīšuoties ar sìena... ievākšanu... Alm. Meitene nuo sv. 4;
3) fallen:
drīz var sviêsties 2 Janš. Apskats 1903, S. 176. - Subst. sviêšana, das Werfen; sviêšanâs, das gegenseitige Werfen; sviêdums, das einmalige, vollbrachte Werfen, der Wurf; sviêdẽjs, wer wirft: ve̦lē̦nus apsviež ve̦lē̦nu sviedējs RKr. XVII, 38. Zur Wurzel su̯ei- "schwingen" (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 518 ff.)?
Avots: ME III, 1165, 1166
1) sich werfen
U.: ripas kaujuot tâ sviedies (hat sich selbst mit der Scheibe getroffen), ka gan˙drīz izsit aci Janš. Bandavā II, 247;
2) ergehen; glücken:
kâ (labi) sviežas? wie geht es? U. tev vare̦n labi sviedās Valdis. puisim dzīvē ne˙maz labi nesviedies, tâ tik nuokūlies vien pa pasauli LP. IV, 108. redzēs, kâ katram laime sviedīsies Kaudz. M. 127. veikals ne visai tiem sviežas JR. IV, 99. ja tâ˙pat sviedīšuoties ar sìena... ievākšanu... Alm. Meitene nuo sv. 4;
3) fallen:
drīz var sviêsties 2 Janš. Apskats 1903, S. 176. - Subst. sviêšana, das Werfen; sviêšanâs, das gegenseitige Werfen; sviêdums, das einmalige, vollbrachte Werfen, der Wurf; sviêdẽjs, wer wirft: ve̦lē̦nus apsviež ve̦lē̦nu sviedējs RKr. XVII, 38. Zur Wurzel su̯ei- "schwingen" (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 518 ff.)?
Avots: ME III, 1165, 1166
uzziedēt
uzziêdêt, erblühen, aufblühen (eig. und fig.): puķe jau uzziedējusi. jaunava uzziedējusi. veikals, uzziedējis.
Avots: ME IV, 401
Avots: ME IV, 401