neveiklība
neveĩklĩba, die Ungeschicktheit, Plumpheit: viņš ar savu neveiklību visiem pazīstams.
Avots: ME II, 739
Avots: ME II, 739
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'veiklība' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'veiklība' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
veiklība
veĩklĩba C.,
1) die Geschicklichkeit, Behendigkeit
U.: vanags ir veiklības simbuols Stāsts Krieviņ 18;.
2) das Wohlgediehensein
U.;
3) die Erspriesslichkeit
St.
Avots: ME IV, 523
1) die Geschicklichkeit, Behendigkeit
U.: vanags ir veiklības simbuols Stāsts Krieviņ 18;.
2) das Wohlgediehensein
U.;
3) die Erspriesslichkeit
St.
Avots: ME IV, 523
Šķirkļa skaidrojumā (3)
knašība
knašĩba, die Schnelligkeit, Hurtigkeit, Raschheit: vanags ir knašības un veiklības simbuols.
Avots: ME II, 243
Avots: ME II, 243
māksla
mâksla, mâkslis, auch ein Demin. māksliņš (vgl. li. mókslas "Lehre"),
1) die Lehre, Belehrung, der Kunstgriff, Pfiff, Kniff, das Kunststück:
māte savas meitas māca, es aiz luoga klausījuos. man, māmiņa, tas mākslītis (Var.: māksliņš, tava māksla), ne tavām meitiņām BW. 6660. (nuo tā var mâksli 2 jemt, den kann man sich zum Muster od. Vorbild nehmen N. - Bartau]. tad visu mākslu var izmākt, dann kann man sich jede Geschicklichkeit aneignen Kurisch - Haff. pesteļu māksla, die Zauberkunst LP. III, 106;
2) mâksla* die Kunst:
māksla plašākā nuozīmē ir katra tālāk attistīta spēja un veiklība. māksla šaurākā nuozīmē ir tā sauktā brīvā jeb daiļā māksla Konv. 2 2573. Zu mācēt.
Avots: ME II, 579
1) die Lehre, Belehrung, der Kunstgriff, Pfiff, Kniff, das Kunststück:
māte savas meitas māca, es aiz luoga klausījuos. man, māmiņa, tas mākslītis (Var.: māksliņš, tava māksla), ne tavām meitiņām BW. 6660. (nuo tā var mâksli 2 jemt, den kann man sich zum Muster od. Vorbild nehmen N. - Bartau]. tad visu mākslu var izmākt, dann kann man sich jede Geschicklichkeit aneignen Kurisch - Haff. pesteļu māksla, die Zauberkunst LP. III, 106;
2) mâksla* die Kunst:
māksla plašākā nuozīmē ir katra tālāk attistīta spēja un veiklība. māksla šaurākā nuozīmē ir tā sauktā brīvā jeb daiļā māksla Konv. 2 2573. Zu mācēt.
Avots: ME II, 579
sprikstēt
sprikstêt (auch mit -gst- geschr.) Wid., Mar., Saikava, sprikšêt U., sprikšķêt Wid., -u, -ẽju, prasseln, knistern; sprühen (eig. u. fig.); spritzeln; weinen Mar.: uogles sākušas lē̦kāt un sprikstēt LP. V, 5. liesma sprikst un trīc MWM. X, 213. zvaigžņu dzirkstēm sprikstuot IX, 534. acis sprikst (auch C., Mar., Wenden, Schujen, Nötk.) kâ dzirkstis nāktī A. Upītis J. 1. 1. puisē̦ns pārnāca nuo lauka sprikstuošām acīm Saikava. līksmē sprikstēja acīs Vselis Trīs laimes. jautrība . . . dzīvi sprikstēja A. v. J. 1898, 7, 32. aiz žirgtības un veiklības sprikstēja vien Pē̦rkuoņdē̦ls. nebēdīgi sprikstēja meitenes valuoda Veselis Netic. Tuoma mīlest. 17. nuo viņa mutes sprikstēja siekalas un atkre̦kuojumi 114. sprikstini, voi beigsi sprikstēt (= raudāt)! Mar. n. RKr. XV, 137. Zu spridzêt (wenn mit ks aus gs) resp. sprikans; vgl. auch prikš(ķ)êt.
Avots: ME III, 1019, 1020
Avots: ME III, 1019, 1020