veisolis
veisuolis LP. VII, 703 (aus der Umgebung von Wolm.), veĩsuôls PS., = viesulis; "maza viesuļa pūka, kas gluži rāmā laikā pēkšņi saceļas un gružus riņķī griež" Alksnis - Zundulis: griežas kâ veisuolis.
Avots: ME IV, 525
Avots: ME IV, 525
'veisolis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: