Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'veitēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'veitēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
izveitēt
izveitêt [Bers.], tr., ausbähen: reizām pēc Jāņu dienas gan uzmirdzināja, kas, zināms, bija tik jauns līdzeklis labības izveitēšanai un izsutināšanai DL. Refl. - tiês, sich wiederholt lagern: labība izveldrējās un beidzuot tuomē̦r sacēlās kājās C.]
Avots: ME I, 826
Avots: ME I, 826
saveitēt
saveitēt
I savèitêt 2 Bers., welken und trocknen (intr.) lassen: Saveitē̦ta ievas ķūza BW. 32462 var.
Avots: ME III, 784
Avots: ME III, 784
saveitēt
uzveitēt
uzveitêt,
1) noch, von neuem bähen:
uzveitē vēl kādu brīdi šuo klūgu! Kl.;
2) Schläge versetzen:
uzveitēt kam pa muguru AP., Bers.
Avots: ME IV, 397
1) noch, von neuem bähen:
uzveitē vēl kādu brīdi šuo klūgu! Kl.;
2) Schläge versetzen:
uzveitēt kam pa muguru AP., Bers.
Avots: ME IV, 397
veitēt
veitēt
I vèitêt 2 Bers., Borchow, Erlaa, Fest., Kaltenbrunn, Kalzenau, KI., Lubn., Saikava, Vīt., (mit ei 2 ) AP., -ẽju, "likt vīst; sautēt"; trocknen Wessen: sētiņas mietiem rīkstes labi jāveitē vai nu saulē vai uz guns, tad tās ir sīkstas Vīt. rijas krāsnī klūgas veitējāmas Saikava. tâ˙pat grib purva zâle kâ āriska veitējam (Var.: kâ dābuols vītējams) BW. 23406 var. saul[e] ābuolu veitē̦dama VL. aus Kalzenau Pūrs II, 63. Refl. -tiês, sich (am Ofen) tüchtig erwärmen C.; welken: ne tas (= vainadziņš)... saulē veitējās (Var.: nuovīta) BW. 8414 var. Zu vĩst.
Avots: ME IV, 525
Avots: ME IV, 525