Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'velša' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'velša' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
gvelšas
‡ gvelšas, leeres Gerede: nerunāju kādas gaušas, g. vai tukšības P.W. Šis ar mani tiesāties? 22.
Avots: EH I, 425
Avots: EH I, 425
velša
velša,
1) s. velte;
2) die Beschenkung
V. velˆšus, zur Verstärkung von velˆt: stumšus stūma, velšus vēla BW. 18872. vīrs velšus vēlis... akmeni LP. VII, 1312. velšus nuoveļas nuo krāsns 129. burvim velšus jāveļuoties VI, 14.
Avots: ME IV, 533
1) s. velte;
2) die Beschenkung
V. velˆšus, zur Verstärkung von velˆt: stumšus stūma, velšus vēla BW. 18872. vīrs velšus vēlis... akmeni LP. VII, 1312. velšus nuoveļas nuo krāsns 129. burvim velšus jāveļuoties VI, 14.
Avots: ME IV, 533
Šķirkļa skaidrojumā (9)
aizvelt
àizvelˆt, tr., hinter etw. wälzen, hin-, weg-, vorwälzen: velšus viņš tevi aizvels ar tādu velšanu kā luodi uz zemi Jes. 22, 18. durvīm bijis aizve̦lts briesmīgi liels akmens priekšā LP. IV, 166. Refl. -tiês,
1) sich fortwälzen, hin-, wegrollen
LP. VII, 125;
2) sich wälzend schliessen:
ve̦lē̦nām aizvēlās mute un dzirde MWM. IX, 601.
Avots: ME I, 59
1) sich fortwälzen, hin-, wegrollen
LP. VII, 125;
2) sich wälzend schliessen:
ve̦lē̦nām aizvēlās mute un dzirde MWM. IX, 601.
Avots: ME I, 59
dvelzt
‡ dvelzt, -žu, zu, schwer atmen; keuchen A.-Laitzen (mit èl 2 ); keuchen; husten Erlaa (mit elˆ): [de̦lamās ligas pazīmes:] smaga dvašas vilkšana, : brīžiem dvelšana Mekons Zelta m. gr˙s 220.
Avots: EH I, 351
Avots: EH I, 351
gvelzt
gvelˆzt [Warkh., Kreuzb.], Mar. n. RKr. XV, 115, [gvèlzt 2 Nerft], -žu, -zu Barbern, Schwanb., Grünw., Bers.,Laud., Lasd., Bawersh., Fesi., [Wessen, Baltinov], gvèlst 2 , -šu, -su Tirs., Druw., [Lis.], schwatzen, faseln, klatschen: [viņš gvelš od. gvelž saltus me̦lus Lis., Bers.] tur daudz tika me̦lsts un gve̦lsts Apsk. I, 413. tu, ve̦cais, reizēm tik niekus gvels A. XXI, 345. tu ar, veci, gvels tīri jē̦lu A. IX, 1, 359. redzēs gan, kuo šis gvelsīs Druva II, 410. gvels tu tavu gvelšanu A. XVIII, 318.
Avots: ME I, 694
Avots: ME I, 694
mangale
mangale,
1): auch (mit añ ) Seyershof ("apaļš buomītis, kur uztin vadmalu pēc velšanas): rullē Māras rullītī, kur deviņas mangalītes BW. 34043, 8. abi staigā ... ar vabas mangali uz kamieša Janš. Līgava I, 231; ‡
2) eine kleine hülzerne Stampfe (Küchengerät)
Wain.; ‡
3) der Kolben an Pflanzen
(mit añ ) Salisb.
Avots: EH I, 782
1): auch (mit añ ) Seyershof ("apaļš buomītis, kur uztin vadmalu pēc velšanas): rullē Māras rullītī, kur deviņas mangalītes BW. 34043, 8. abi staigā ... ar vabas mangali uz kamieša Janš. Līgava I, 231; ‡
2) eine kleine hülzerne Stampfe (Küchengerät)
Wain.; ‡
3) der Kolben an Pflanzen
(mit añ ) Salisb.
Avots: EH I, 782
pamikāt
sukāt
sukât,
1): bürsten
AP.; s. galvu Sonnaxt; ar susekli matus s. Siuxt; s. (striegeln) zirgu ebenda; vilnu s. Druw., Ramkau; linus s. (die Samenköpfchen abhauen) Kaltenbr., Linden in Kurl., Sonnaxt, (hecheln) Siuxt, Sonnaxt;
2): auch Dunika, Mahlup, Mežamuiža (Grenzhof), Siuxt, Sonnaxt, Wessen;
3): auch Laidsen, Mežamuiža (Grenzhof), Sonnaxt;
4): auch Saikava; viņš tik sukājis, kamē̦r mājā Salis. tagad bē̦rns jau sukā, kur tik grib Kaltenbr.;
5): sich energisch betätigen:
nu tikai sukāsim braukt! Diet. s. ar pļaušanu visu dienu Heidenfeld. sukā tik virsū ar pļaušanu (beeile dich mit dem Mähen)! Seyershof. s. ar ēšanu ebenda. sukā (ist energisch eine Zeitlang beschäftigt) ar drēbes velšanu Kaltenbr. pa kaimiņiem sukā rāties, ka skan vien Siuxt. nu tik sukā ēst ziemassvē̦tku biezputru Apsk. 1903, 83. nuo rīta sukā līt (es regnet stark), lai čīkst Siuxt. tad nu sukā lietus! Frauenb. neganti sukā (regnet) BielU. Refl. -tiês: "2" ME. III, 1117 durch "2" zu ersetzen; ‡
3) energisch sich betätigen:
sukājies tik ar pļaušanu, ka dabū sestdienas vakaru! Seyershof. paraduši visi s. ap vienu bļuodu Laidsen; ‡
4) verschiedene Gänge tun
Seyershof: viņa katru dienu sukājas pa lauku (iet ciemā vai uz pilsē̦tu). Subst. ‡ sukâšana, das Kämmen: par galviņas sukāšanu BW. 13646, 6; ‡ sukâtājs, der Kämmende: galviņas sukātāju BW. 4640.
Avots: EH II, 600, 601
1): bürsten
AP.; s. galvu Sonnaxt; ar susekli matus s. Siuxt; s. (striegeln) zirgu ebenda; vilnu s. Druw., Ramkau; linus s. (die Samenköpfchen abhauen) Kaltenbr., Linden in Kurl., Sonnaxt, (hecheln) Siuxt, Sonnaxt;
2): auch Dunika, Mahlup, Mežamuiža (Grenzhof), Siuxt, Sonnaxt, Wessen;
3): auch Laidsen, Mežamuiža (Grenzhof), Sonnaxt;
4): auch Saikava; viņš tik sukājis, kamē̦r mājā Salis. tagad bē̦rns jau sukā, kur tik grib Kaltenbr.;
5): sich energisch betätigen:
nu tikai sukāsim braukt! Diet. s. ar pļaušanu visu dienu Heidenfeld. sukā tik virsū ar pļaušanu (beeile dich mit dem Mähen)! Seyershof. s. ar ēšanu ebenda. sukā (ist energisch eine Zeitlang beschäftigt) ar drēbes velšanu Kaltenbr. pa kaimiņiem sukā rāties, ka skan vien Siuxt. nu tik sukā ēst ziemassvē̦tku biezputru Apsk. 1903, 83. nuo rīta sukā līt (es regnet stark), lai čīkst Siuxt. tad nu sukā lietus! Frauenb. neganti sukā (regnet) BielU. Refl. -tiês: "2" ME. III, 1117 durch "2" zu ersetzen; ‡
3) energisch sich betätigen:
sukājies tik ar pļaušanu, ka dabū sestdienas vakaru! Seyershof. paraduši visi s. ap vienu bļuodu Laidsen; ‡
4) verschiedene Gänge tun
Seyershof: viņa katru dienu sukājas pa lauku (iet ciemā vai uz pilsē̦tu). Subst. ‡ sukâšana, das Kämmen: par galviņas sukāšanu BW. 13646, 6; ‡ sukâtājs, der Kämmende: galviņas sukātāju BW. 4640.
Avots: EH II, 600, 601
uzstatnis
‡ uzstatnis, das Gestell; die Staffelei; die spanische Wand: aiz ... uzstatņa ... slēpās ... kundzes gulta A. Upītis Sm. lapa 287. gle̦znuotāja jaunkundzīte, ... savu uzstatni nuovietojusi 278. ierīkuoja uzstatņus alus mucu uzvelšanai bēŗu mielastā Pirmā nakts 113.
Avots: EH II, 734
Avots: EH II, 734
velt
velˆt (li. vélti "walken") C., PS., Wolm. u. a., vel˜t Orellen n. FBR. Xl, 37, Salisb., A. - Ottenhof, veļu, vēlu,
1) velˆt Ruj., wälzen:
Gauja... veļ... smiltis Aus. II, 2. strauts... veļ vilnīšus Rainis Gö"tes dzeja 40. - veļams bluķis, die Feldrolle Bielenstein Holzb. 493. - veļamais, die Walze U.;
2) walken
V. - veļamais, die Walkmaschine Bergm. n. U.; die Walkmühle St.;
3) schlagen
Bielenstein Holzb. 321; veļamais, ein Stock zum Schlagen U., Salis, Refl. -tiês,
1) sich wälzen:
Sprw. veļas kâ uola RKr. VI, 560, teļam veļas acis ārā LP. VI, 10. ābuoļi svabadi vēlās nuost A. XX, 652. strauta ūdentiņš tāļāk veļas Jaunības dzeja 49. kâ cēlies, tâ vēlies tūliņ uz klēti Blaum. Pie skala ug. 263;
2) sich walken, sich wälzend an Dicke zunehmen
Spr.: velies, mana vadmaliņa, krimildiņas biezumiņu! BW. 7498;
3) "sich gut bei Luder halten"
L., gedeihen: cāļi labi veļas Kand. Subst. velšana,
1) das Wälzen;
2) das Walken:
sievas nuodarbuojas ar vadmalas velšanu Etn. III, 71;
3) das Schlagen;
velšanâs, das Sichwälzen; vē̦lums, das einmalige, vollendete Wälzen, Walken; vēlẽjs, wer wälzt; wer walkt: vadmalas vēlējs Frauenb. Nebst velêt, valstît, apaļš, vàļât, uolât I, uolît I 1, uols, vilnis "Welle", viļaka u. a. zu apr. walis "Orscheit", li. valandà "Weile", r. валъ "Walze; Woge", ai. válati "dreht sich", arm. gelum "drehe", gil "runder Wurfstein", gr. εἰλέω "wälze", alb. vaľε "Wallen; Woge", lat. volvere "wälzen", air. fillim "biege", an. valr "rund", ae. walwian "wälzen" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 298 ff., Trautmann Wrtb. 349, Būga KSn. I, 175, Fick Wrtb. I 4 , 132, Boisacq Dict. 223 ff., Hübschmann Arm. Gramm. 433 und 435, Persson Beitr. 538 ff., Solmsen Unters. z. gr. Laut- u. Versl. 228 ff., Geramb WuS. XII, 41 ff.
Avots: ME IV, 533
1) velˆt Ruj., wälzen:
Gauja... veļ... smiltis Aus. II, 2. strauts... veļ vilnīšus Rainis Gö"tes dzeja 40. - veļams bluķis, die Feldrolle Bielenstein Holzb. 493. - veļamais, die Walze U.;
2) walken
V. - veļamais, die Walkmaschine Bergm. n. U.; die Walkmühle St.;
3) schlagen
Bielenstein Holzb. 321; veļamais, ein Stock zum Schlagen U., Salis, Refl. -tiês,
1) sich wälzen:
Sprw. veļas kâ uola RKr. VI, 560, teļam veļas acis ārā LP. VI, 10. ābuoļi svabadi vēlās nuost A. XX, 652. strauta ūdentiņš tāļāk veļas Jaunības dzeja 49. kâ cēlies, tâ vēlies tūliņ uz klēti Blaum. Pie skala ug. 263;
2) sich walken, sich wälzend an Dicke zunehmen
Spr.: velies, mana vadmaliņa, krimildiņas biezumiņu! BW. 7498;
3) "sich gut bei Luder halten"
L., gedeihen: cāļi labi veļas Kand. Subst. velšana,
1) das Wälzen;
2) das Walken:
sievas nuodarbuojas ar vadmalas velšanu Etn. III, 71;
3) das Schlagen;
velšanâs, das Sichwälzen; vē̦lums, das einmalige, vollendete Wälzen, Walken; vēlẽjs, wer wälzt; wer walkt: vadmalas vēlējs Frauenb. Nebst velêt, valstît, apaļš, vàļât, uolât I, uolît I 1, uols, vilnis "Welle", viļaka u. a. zu apr. walis "Orscheit", li. valandà "Weile", r. валъ "Walze; Woge", ai. válati "dreht sich", arm. gelum "drehe", gil "runder Wurfstein", gr. εἰλέω "wälze", alb. vaľε "Wallen; Woge", lat. volvere "wälzen", air. fillim "biege", an. valr "rund", ae. walwian "wälzen" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 298 ff., Trautmann Wrtb. 349, Būga KSn. I, 175, Fick Wrtb. I 4 , 132, Boisacq Dict. 223 ff., Hübschmann Arm. Gramm. 433 und 435, Persson Beitr. 538 ff., Solmsen Unters. z. gr. Laut- u. Versl. 228 ff., Geramb WuS. XII, 41 ff.
Avots: ME IV, 533
velte
I velte, velša V., das Geschenk, das Angebinde; A velte L., U., Spr., (mit elˆ 2 ) Bl., velˆša 2 Dond., velša U., Demin. veltiņa BW. 25380, gew. Plur. veltes U., (mit èl 2 ) Fest., Golg., Kl., vè̦ltas 2 KatrE., veltis Mag. XX, 3, 194, velˆšas 2 Stenden, die Geschenke, welche die Braut bei der Hochzeit verteilt: ziemsvē̦tku veltes Plūd. velša uz vārda dienu V. sūtīti lāgt ar vārdiem un bagātām veltēm A. v. J. 1897, S. 374. saule un lietus neaizmirst duot savas veltes Veselis Trīs laimes. kažuoku, kurpes... iedāvinājis... kad tādas velˆtes 2 duod... Janš. Dzimtene V, 91. kādu velšu tu gribēji ? BW. 1141. es, māsiņa, nebē̦dāju par tavām veltiņām (Var.: veltītēm) 25380. kad bērēs (arī kāzās) vedējs nedabū veltis, tad zirgam ļaunums Etn. IV, 174. puisis, kas brūtes velšu pūru veda BW. III, 1, S. 6. brūtgāna brālis ar velšu pūru (tīni) 88. bāliņš ne̦s velšu pūru BW. 25250. sīku velšu mans pūriņš 16710, 6. uotrā dienā (am zweiten Hochzeitstag) ... meta velšu naudu BW. III, 1, S. 89. me̦tat, tautas, velšu naudu! BW. 25696. man palika dieveram velšu kre̦kls nerakstīts 25442. Wohl als "Gunstbezeigung" oder als "Erwünschtes" zu li. velmi (bei Būga KSn. I, 36) "gönne" (s. Petersson Ar. u. arm. Stud. 128), ai. vṛtá-ḥ "erwünscht", vára-ḥ "Wunsch, Gegenstand des Wunsches, Geschenk", lat. velle, got. wiljan, aksl. voliti "wollen", le. vaļa (s. dies) u. a.
Avots: ME IV, 533, 534
Avots: ME IV, 533, 534