Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'veldzēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'veldzēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
atveldzēt
atveldzêt, atvelˆdzinât, auch atvalˆdzinât (Spr.), anfeuchten, erfrischen, erquicken: dievs, kas gaisu iztīra un puķes atveldzē Vēr. II, 1087; atveldzināt mēli LP. VI, 638; izkaltušuo muti Aps. V, 30. atv. sirdi, sein Mütchen kühlen MWM. VIII, 333. Refl. -tiês, angefeuchtet, erfrischt, erquickt werden, sich erfrischen: asniņi atveldzējās nuo lietus Naud.; sakarsušais grib atveldzināties Sam. Subst. atveldzinājums, Labsal, Erfrischung, Erquickung: asaras atnesa visiem atveldzinājumu.
Avots: ME I, 208
Avots: ME I, 208
ieveldzēt
paveldzēt
paveldzêt,
1) ein wenig anfeuchten:
p. linus; lietus paveldzeja zemi;
2) ein wenig lindem (löschen):
p. slāpes Bauske;
3) p. kaļķus, ein beschränktes Quantum von Kalk löschen
C.
Avots: ME III, 135
1) ein wenig anfeuchten:
p. linus; lietus paveldzeja zemi;
2) ein wenig lindem (löschen):
p. slāpes Bauske;
3) p. kaļķus, ein beschränktes Quantum von Kalk löschen
C.
Avots: ME III, 135
pieveldzēt
saveldzēt
saveldzêt, tr., feucht, nass machen: tīrus rudzus, ar ūdeni save̦ldzē̦tus (Var.: saslacītus) BW. 25056 var.
Avots: ME III, 784
Avots: ME III, 784
veldzēt
velˆdzêt,
2): puteklīši gaida mani veldzējami BW. 28841. kaļķus v. ("dzēst") Orellen (mit elˆ 2 ).
Avots: EH II, 769
2): puteklīši gaida mani veldzējami BW. 28841. kaļķus v. ("dzēst") Orellen (mit elˆ 2 ).
Avots: EH II, 769
veldzēt
velˆdzêt Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 11, Arrasch, C., Prl., Salisb., Schwanb., Sehren, Wolmarshof, (mit èl 2 ) Kl., (mit elˆ ) Iw., -ẽju,
1) (Schafe vor der Schur) waschen
Mag. V, 1, 180, (mit elˆ ) Ramkau;
2) anfeuchten
L., U; erfrischen L., U., (mit elˆ 2 ) Grünw.; letzen V.; den Durst löschen: mitrā, rudens ve̦ldzē̦tā zeme Vēr. I, 828. šķidra migla veldzēja vaigus MWM. XI, 223. Ilze ņēma pa samē̦rcē̦tai lupatai un veldzēja cietēja galvu Upītis St. 5. tvīkstuošas puķes veldzē ar rasas pilītēm rīts A. Upītis JR. IV, 44. ieskābe̦nais piens veldzēja viņa muti A. XX, 8. sāpju ve̦ldzē̦tā sirdī MWM. IX, 425. tu veldzē de̦guošas slāpes Jaun. Draugs v. J. 1902, S. 341. Refl. -tiês, sich erfrischen: veldzēties... strautuos Vēr. I, 1025. veldzēties pa dze̦struo... ūdeni Saul. III, 202. - Subst. veldzẽjums, die Erfrischung: sirds pēc veldzējuma slāpst Vilhelms Tells 113. Zu valˆgs II.
Avots: ME IV, 528
1) (Schafe vor der Schur) waschen
Mag. V, 1, 180, (mit elˆ ) Ramkau;
2) anfeuchten
L., U; erfrischen L., U., (mit elˆ 2 ) Grünw.; letzen V.; den Durst löschen: mitrā, rudens ve̦ldzē̦tā zeme Vēr. I, 828. šķidra migla veldzēja vaigus MWM. XI, 223. Ilze ņēma pa samē̦rcē̦tai lupatai un veldzēja cietēja galvu Upītis St. 5. tvīkstuošas puķes veldzē ar rasas pilītēm rīts A. Upītis JR. IV, 44. ieskābe̦nais piens veldzēja viņa muti A. XX, 8. sāpju ve̦ldzē̦tā sirdī MWM. IX, 425. tu veldzē de̦guošas slāpes Jaun. Draugs v. J. 1902, S. 341. Refl. -tiês, sich erfrischen: veldzēties... strautuos Vēr. I, 1025. veldzēties pa dze̦struo... ūdeni Saul. III, 202. - Subst. veldzẽjums, die Erfrischung: sirds pēc veldzējuma slāpst Vilhelms Tells 113. Zu valˆgs II.
Avots: ME IV, 528