aizsvemptiesàizsvem̂ptiês 2, plump, unbeholfen hin-, weggehen: pats nevari aizsvempties? Alm., K.Avots: ME I, 53
izsvempties‡ izsvemptiês, mühevoll, schwerfällig aussteigen, sich heraushelfen Frauenb., Ihlen: saimniece izsvem̂pās 2 nuo ragavām Blieden, Gramsden. sivē̦ns izsvem̂pjas 2 nuo grāvja Schibbenhof.Avots: EH I, 484
izvemptiesizvem̂ptiês 2 , auch izvem̃stiês, schwerfällig herauskriechen: ve̦ctē̦vs nevar lē̦ti izvempties nuo rāceņu bedres Ahs.Avots: ME I, 827
pārsvempties‡ pārsvemptiês, unbeholfen und schwerfällig hinübergehen: ve̦dāju māte ... pār istabu pārsvempās VL.Avots: EH XIII, 213
piesvemptiespìesvempêtiês,1) sich vollständig besaufen Ronneb., MSil., (mit em̂ 2 ) Schibbenhof: tu, piesvempējies zemnieks! U. b. 131, 37; sich voll(fr)essen Ronneb. (auch piesvempties ), Golg.; in Bers. dafür pìesvèmptiês 2 in Annenburg - piesvempties;2) sich mühsam hinzuschleppen: cūka tâ nuobaruojusies, ka tikkuo piesvem̂pējās 2 pie siles Schibbenhof.Avots: ME III, 299
piesvemptiespìesvemptiês (verächtlich), sich mühsam aufrichten, erheben: pakritušais dzē̦rājs nevar piesvempties Libau; s. auch pìesvempêties 1.Avots: ME III, 299
švemptiesšvem̂ptiês 2 N.-Bartau, = svempties I, sich schwerfällig setzen; sich langsam vorwärtsbewegen N.-Bergfried: viņš vairs nešvempās vis uz pirmā kalna A. Brig. Vizb. 83.Avots: ME IV, 115
uzsvemptiesuzsvem̂ptiês 2 mühsam, ungelenk hinaufsteigen: palīdzējuši... tuklajām saimniecēm uzsvempties zirgiem mugurā Janš. Mežv. ļ. I, 279 (ähnlich II, 142).Avots: ME IV, 387
uzšvemptiesuzšvemptiês, = uzsvemptiês: puisē̦ns uzšvempjas uz luoga Apsk. v. J. 1903, S. 464.Avots: ME IV, 390
izvenstiesI izveñstiês Stenden, Selg., = vempties">izvempties: nevarēja nuo grāvja izvensties.]Avots: ME I, 827