izvendīgs
‡ izvendîgs, gewandt Bers.: izvendīgi priedi dēju, izvendīgi uozuoliņu; izvendīga mātes meita man krekliņu audējiņa Tdz. 39829.
Avots: EH I, 494
Avots: EH I, 494
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vendīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vendīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
vendīgs
vendîgs: sonderbar, komisch Fehsen, Fest, Golg., KatrE., Marzen, Smilt; mazi cilvē̦ki izskatās tik vendīgi, tik juocīgi, kad ... Balt. Vēstn. 1890, № 93; Adv. vendīgi Weissensee "ļuoti, briesmīgi."
Avots: EH II, 771
Avots: EH II, 771
vendīgs
vendîgs, geschickt (mit eñ) Nötk., Ruj.; anstellig, nicht bäurisch (mit eñ ) Grünw., (mit èn 2 ) Bers., Grawendahl, Laud.; merkwürdig, sonderbar, komisch (aber dabei angenehm Erlaa), auffallend Lennew., Linden - Birsgaln, Wessen, Mag. XIII, 3, 64; Stockm. n. Etn. I, 121, Nerft, (mit eñ ) Grünw., Jürg., (mit èn 2 ) Fehteln, Vīt.; schnakisch L., schnurrig Erlaa, Kokn. und Ruj. n. U., (mit èn 2 ) Bers., Fest., Kl.: tad ir vendīgs, der ist mal sonderbar Mag. XIII, 2, 54. vendīga (merkwürdig, ungewohnt) runa, dziesma Jürg. kâ tu vendīgi runā! ebenda. vendīgi vārdi, sonderbare Worte Fest. viņa izturēšanās bij ļuoti vendīga (sonderbar) Vīt. ar... braukšanu gāja viņam pa˙visam vendīgi Vīt. 77. tam cilvē̦kam i[r] runa vendīga, i[r] uzvešanās vendīga (merkwürdig geschickt und wohlerzogen) Bers., Laud. vendīgs (Var.: vīzīgs) auga uozuoliņš vendīgā kalniņā: vara saknes, ze̦lta zari, sidrabiņa lapiņām BW. 34066, 21. brāleliņš... vendīgi (Var.: gudri) atsacīja 15193, 3. apmierina sevi vendīgajām duomām, ka... Plūd. Llv. II, 188. vendīgs līdzīgums... jautruo redzi krāpa MWM. VIII, 10. Aus d. wendig "munter, geschickt" (bei Frischbier II, 463); zur Bed. "komisch" vgl. veikls.
Avots: ME IV, 536, 537
Avots: ME IV, 536, 537