kverķis‡ kver̂ķis 2 "mazs, bet ellīgs zē̦ns" NB.; etwas Kleines und Wertloses (z. B. ein Hund, ein Kind) Dunika; ein schreiendes Kind AP.Avots: EH I, 690
sverķissver̃ķis Ramelshof, ein in der Sonne Eingebrannter: sarkans saulē nuodedzis kâ sverķis.Avots: ME III, 1151
verķisI verķis, der Werg U. (bei Seeleuten gebräuchlich); Plur, ve̦rķi N.-Bartau, die Hede. Nebst estn. wärk "Werg" aus dem Deutscher:.Avots: ME IV, 541
verķisII verķis, der Handwerker (?): visi verķi līdzi gāja: līdzi gāja sāls pūtēji i[r] vē̦de̦ra laitītāji BW. 20998. Aus mnd. werk "Gewerk, Innung, Zunft".Avots: ME IV, 541
bulveķis‡ bulveķis, bulverķis, das Boltwerk: izšaudīs pa Je̦lgavas bulveķiem (Var.: bulverķiem) BW. 13017, 8.Avots: EH I, 251
vērķivẽrķi Wandsen (s. auch Mag. IV, 2, 154 und 165j, = verķis I, Werg, geteerte Hede zum Kalfatern. Aus dem Deutschen auch li. vérkė dass.Avots: ME IV, 563