kverkšis
kver̂kš(ķ)is, kver̃kšķis Ahs., wer quiekt, schreit ; ein junger Hund Trd. ; ein Ferkel Smilt.
Avots: ME II, 353
Avots: ME II, 353
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'verkšis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'verkšis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
verkšis
verkšis
verkšis,
1) verkš(ķ)is Vīt., ver̂kšķis Saussen, wer das Gesicht verzieht, Grimassen schneidet:
pieri saraucis grumbās, drūms un saverkšķies kâ verkšķis Vīt.;
2) vēr̂kšis Bers., verkš(ķ)is Vīt., ver̃kšķis Grünw., ein Weinerlicher
(in Grünw. von kranken Kindern gesagt);
3) ver̂kšis 2 Frauenb., wer brummt, knurrt;
verkšķis Grünw., wer schreit (z. B. von Ferkeln gesagt);
4) ver̂kš(ķ)is Nötk., wer ohne Unterlass schwatzt oder undeutlich erzählt.
Avots: ME IV, 540
1) verkš(ķ)is Vīt., ver̂kšķis Saussen, wer das Gesicht verzieht, Grimassen schneidet:
pieri saraucis grumbās, drūms un saverkšķies kâ verkšķis Vīt.;
2) vēr̂kšis Bers., verkš(ķ)is Vīt., ver̃kšķis Grünw., ein Weinerlicher
(in Grünw. von kranken Kindern gesagt);
3) ver̂kšis 2 Frauenb., wer brummt, knurrt;
verkšķis Grünw., wer schreit (z. B. von Ferkeln gesagt);
4) ver̂kš(ķ)is Nötk., wer ohne Unterlass schwatzt oder undeutlich erzählt.
Avots: ME IV, 540