Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'verkstēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'verkstēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

dverkstēt

dverkstêt. intr.,

1) knarren:
rati par tuo nedēļu bijuši izkaltuši un dverkstējuši LP. V, 100;

[2) dver̂kstêt, -u, -ēju, kläglich weinen
Jürg., Kreuzb.],

Avots: ME I, 537

gverkstēt

gverkstêt: cūka gver̂kst 2 (schreit) Frauenb.

Avots: EH I, 425

gverkstēt

gverkstêt, gver̂gzdêt Kalleten, gverzdēt, - u, -ēju, knarren, schwatzen, klatschen Bers. n. A. XIII, 493: kuo gverzdi tik daudz JK. V, 127. cūka gvergzd. [gvêrgzdêt 2 Nigr., mit unreiner Stimme etwas Unangenehmes reden.]

Avots: ME I, 694

iežverkstēties

ìežverkstêtiês, erknarren, anfangen zu knarren, zu plärren: skapja durvis iežverkstējās Blaum. harmonikas iežve̦rkstas Blaum.

Avots: ME II, 94

kverkstēt

kver̂kstêt 2 [auch Bauske, Dunika], kver̃kstêt Ahs., kver̂kšķêt 2 Ahs., [Dunika], kverkšêt [Stelp.], Smilt., intr., quieken, bellen, plärren: sivē̦ns kverkš Dind. mazi šuneļi kaukdami un kverkšķē̦dami uzbrūk lielajiem B. Vēstn. jūs tur varat kverkšķēt, cik jums gribas MWM. VII, 132. [vecine kverkšķ (plärrt), ka pati nezin kuo Dunika. - Zu kvērkt, kvarkstêt, serb. cvr̀knuti "schwirren."]

Avots: ME II, 353

saverkstēt

saver̂kstêt "runzeln, in Falten ziehen" Nötk.

Avots: ME III, 784

žverkstēt

žvẽrkstêt: atskanēja nepatīkama žverkstēšana (vom Wagengerassel) Blaum. Raksti II 5 (1939), 48.

Avots: EH II, 824

žverkstēt

žverkstêt,

1) = čīkstêt 1, knarren, knirren: durvis žver̂kst Bers., Kalz. nesmē̦rē̦ti vāģi žverkst Vīt. aizlūzusi vāģu ass žverkst Vīt. kamanas žverkst aukstā laikā braucuot pasniegu Bers.;

2) = čīkstêt 2: (harmonikas plēšiņas spēcīgi raustītas) kauc un žverkst kâ kuļami kuce̦ni Baltp. sivē̦ni žverkst Vīt.;

3) "aplam runāt" Vīt., für andere unangenehm oder zur Unzeit, unpassend redden Bers.: nežverksti! Blaum. Paz. dē̦ls 16. Vgl. zverkšêt.

Avots: ME IV, 844

Šķirkļa skaidrojumā (1)

žverga

žve̦rga Vīt. "kas mē̦dz žverkstēt": sivē̦ns kâ žve̦rga, tīri vai sprāgs.

Avots: ME IV, 844