Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'viļa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'viļa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
paviļa
paviļa: Plur. paviļas, ein Fundament aus nicht zusammengemauerten Feldsteinen Saikava; hölzerne Klötze als Fundament eines Gebāudes Ramkau; = paruļi resp. paruļļi Ramkau; bāliņš manim muižu cirta, zvindu lēja paviļās (Var.: vaŗu lēja paviļā) BW. 9407, 3. zeme, apaļa kâ rāciņš, lidinājas ... gaisā. viņai nav paviļļas ("?") apakšā, kur tā var piestāties Bergm. Saņemamas spred. mācības 554.
Avots: EH XIII, 190
Avots: EH XIII, 190
paviļa
paviļa PS., = pavaļa II, 1: kad cūkas ap paviļām ruok, tad tas uz miršanu Etn. IV, 173. izkasuši.. kūtīm paviļas Upīte Medn. laiki. latviešu mājas jau sen ir tikušas būvē̦tas uz akmeņu paviļām PS. RKr. XV, 26. sieviņa gājusi uz paviļu LP. VI, 42. paviļas, Holzblöcke Bielenstein Hohb. Zu velˆt.
Avots: ME III, 138
Avots: ME III, 138
puszviļa
‡ *puszviļa (?), das Halbliegendsein (?): savā puszviļā nevarēju ne pacelties sē̦dus, ne atslīkt guļus A. Upītis Sm. lapa 392.
Avots: EH II, 335
Avots: EH II, 335
viļa
‡ viļa (?), = vìle I 1 (?): viļu (Var.: vīli) viļuodama (Var.: vīlē̦dama) BW. 7364 var. (aus Gold.).
Avots: EH II, 785
Avots: EH II, 785
viļacāns
‡ viļacāns, jemand aus Viļaka (?): dzīvāja mežā viens v.; jis bija liels zaglis Pas. IX, 538 (aus Domopol).
Avots: EH II, 785
Avots: EH II, 785
viļaka
viļaka,
1) viļāka U., C., Nötk., Ronneb., Smilt., viļaks U., Karls., viļâklis Nötk., viļaklis Nerft, viļakls Lubn., viļāknis Golg., Grawendahl, Meselau, Nötk., Peb., Plm., Ramkau, Sessw., Stomersee, viļākns, viļakns, Plur. viļakņi Meiran, viļākņi Bers., Erlaa, viļakņi Peb. n. U., der Platz im Getreide, wo ein Pferd (od. ein anderes Tier) sich gewälzt hat;
viļaka Ronneb., viļāknis Gr.-Buschh. "labības sakritums veldē": ja zirgs viļājies, tad paliek viļāknis Grawendahl. zirgi uz tīruma izviļājuši vairāk viļākņus Plm. n. RKr. XVII, 86. zirga viļaklis Lubn. tāds kâ zirga viļāknis, von besonders gutem od. schlechtem Getreide gesagt Sessw. iešu miežus iz viļāšu deviņiem viļākņiem VL. aus Meselau. mazs gabaliņš linu - kâ labs zirga viļāknis Ramkau. cūku vilākņi Kaudz. Izjurieši 241. plē̦sums viss vienuos viļaknuos B. Vēstn. miežus izviļāšu deviņiem vilākniem VL. aus Lös. bij re̦dzams kaņepēs liels viļaknis (eine verwühlte Stelle, wo ein Mensch geschlafen hat) Kaudz. M. 146. rudzu stiebri bijuši ... save̦lti viļakā Janš. Mežv. ļ. I, 233. zâle žuogmales ežā nuovārtīta viļakā Līgava I, 409. liniem viļaka ("?") virsū; luopiņi, lūk, saguldināti uz badu Plūd. Rakstn. I, 109. viņa sakasuse... krietnu viļaku ("?") MWM. VIII, 332;
2) viļāknis, ein Mensch, der sich im Gras od. im Bett gewälzt hat und eine unordentliche, verwühlte Stelle zurücklässt
Grawendahl; vilākņi, Ferkel, die sich im Schmutz wälzen Ramdam;
3) viļakņi, Klötze, womit man den Flachs in der Weiche be schwert
Meiran;
4) viļâkņi "siena grīztes" Golg., Sessw. Zu viļât I.
Avots: ME IV, 597
1) viļāka U., C., Nötk., Ronneb., Smilt., viļaks U., Karls., viļâklis Nötk., viļaklis Nerft, viļakls Lubn., viļāknis Golg., Grawendahl, Meselau, Nötk., Peb., Plm., Ramkau, Sessw., Stomersee, viļākns, viļakns, Plur. viļakņi Meiran, viļākņi Bers., Erlaa, viļakņi Peb. n. U., der Platz im Getreide, wo ein Pferd (od. ein anderes Tier) sich gewälzt hat;
viļaka Ronneb., viļāknis Gr.-Buschh. "labības sakritums veldē": ja zirgs viļājies, tad paliek viļāknis Grawendahl. zirgi uz tīruma izviļājuši vairāk viļākņus Plm. n. RKr. XVII, 86. zirga viļaklis Lubn. tāds kâ zirga viļāknis, von besonders gutem od. schlechtem Getreide gesagt Sessw. iešu miežus iz viļāšu deviņiem viļākņiem VL. aus Meselau. mazs gabaliņš linu - kâ labs zirga viļāknis Ramkau. cūku vilākņi Kaudz. Izjurieši 241. plē̦sums viss vienuos viļaknuos B. Vēstn. miežus izviļāšu deviņiem vilākniem VL. aus Lös. bij re̦dzams kaņepēs liels viļaknis (eine verwühlte Stelle, wo ein Mensch geschlafen hat) Kaudz. M. 146. rudzu stiebri bijuši ... save̦lti viļakā Janš. Mežv. ļ. I, 233. zâle žuogmales ežā nuovārtīta viļakā Līgava I, 409. liniem viļaka ("?") virsū; luopiņi, lūk, saguldināti uz badu Plūd. Rakstn. I, 109. viņa sakasuse... krietnu viļaku ("?") MWM. VIII, 332;
2) viļāknis, ein Mensch, der sich im Gras od. im Bett gewälzt hat und eine unordentliche, verwühlte Stelle zurücklässt
Grawendahl; vilākņi, Ferkel, die sich im Schmutz wälzen Ramdam;
3) viļakņi, Klötze, womit man den Flachs in der Weiche be schwert
Meiran;
4) viļâkņi "siena grīztes" Golg., Sessw. Zu viļât I.
Avots: ME IV, 597
viļaknis
viļaudis
viļaudīša
Šķirkļa skaidrojumā (23)
bruģis
I bruģis, bruģe, [nebst li. brùgis] aus mnd. brugge "Brücke",
1) der nüppeldamm, wie solche Früher durch die Moräste geschlagen wurden;
2) gepflasterte Strasse, Strassenpflaster, chaussierte Strasse:
bruģē̦tus ceļus dēvēja par bruģiem Konv. 2 153;
3) ein Fundament, bestehend aus einzelnen grösseren Feldsteinen, deren Zwischenräume mit hineingewälzten Holzblöcken
(paviļas) gefüllt sind, welche mit eingetriebenen Pfählen befestigt und dann balken beworfen sind Biel. H. 86;
4) Schutt, was beim Bauen an Kalk, Steinen, Holz abfāllt
Mag. IV, 2, 111, U. [vgl. d. brücke"strues"]; der Anputz an Mauer U.;
5) bruģu kungs od.
lielskungs, der Ordnungsrichter in Livland, dessen Hauptaufgabe zur Zeit der sczwedischen Regierung die Aufsicht über die Pflege der Wege war; bruģu tiesa, das Ordnungsregicht in Livland.
Avots: ME I, 338, 339
1) der nüppeldamm, wie solche Früher durch die Moräste geschlagen wurden;
2) gepflasterte Strasse, Strassenpflaster, chaussierte Strasse:
bruģē̦tus ceļus dēvēja par bruģiem Konv. 2 153;
3) ein Fundament, bestehend aus einzelnen grösseren Feldsteinen, deren Zwischenräume mit hineingewälzten Holzblöcken
(paviļas) gefüllt sind, welche mit eingetriebenen Pfählen befestigt und dann balken beworfen sind Biel. H. 86;
4) Schutt, was beim Bauen an Kalk, Steinen, Holz abfāllt
Mag. IV, 2, 111, U. [vgl. d. brücke"strues"]; der Anputz an Mauer U.;
5) bruģu kungs od.
lielskungs, der Ordnungsrichter in Livland, dessen Hauptaufgabe zur Zeit der sczwedischen Regierung die Aufsicht über die Pflege der Wege war; bruģu tiesa, das Ordnungsregicht in Livland.
Avots: ME I, 338, 339
izkasīt
izkasît (li. iškasýti), freqn., izkast PS.,
1) gehörig kratzen:
izkasi man muguru;
2) auskratzen, ausharken, ausscharren:
vistas izskasījušas stādus [izkast sìenu nuo ūdens PS.] Refl. - tiês, sich zur Genüge kratzen: vai tad vēl neesi izkasījies? putns izkaš debrīti. vilki izkasuši rudeņuos kūtīm paviļas JU.
Avots: ME I, 748
1) gehörig kratzen:
izkasi man muguru;
2) auskratzen, ausharken, ausscharren:
vistas izskasījušas stādus [izkast sìenu nuo ūdens PS.] Refl. - tiês, sich zur Genüge kratzen: vai tad vēl neesi izkasījies? putns izkaš debrīti. vilki izkasuši rudeņuos kūtīm paviļas JU.
Avots: ME I, 748
iztrunēt
izurķēt
izur̃ķêt, izur̃kņât, tr., aus -, aufwühlen, ausscharren, aushöhlen: izurķējuši dziļu bedri upē LP. VII, 1323. iesim pie amatnieka, lai tas mums izurķē ceļu pa zemes apakšu, ka tiekam kūtīs LP. VI, 275. zaram jāizurķē caurumiņš V, 7. visas kūtiņas paviļas izurkņājuši un izplē̦suši JU. acis izurķēt, die Augen auskratzen Mitau. izurķēju pēdīguo rāceni nuo zemes Ahs.
Avots: ME I, 822
Avots: ME I, 822
izviļāt
kaupre
kàpre 2 ein kleiner Hügel, Hügelrücken Kreuzb., Warkl., Dubena, Gr. - Buschhof: ap Viļaku un Ludzu šādas kaupres (Hügelreihen) stiepjas ve̦se̦lu jūdžu gaŗumā Austriņ Mār. z. 28. Nebst li. kauprà (acc. kaũprą), "возвышенность, бугор" zu kuprs.]
Avots: ME II, 177
Avots: ME II, 177
pārvizināt
pãrvizinât, ‡
2) (fahrend) hinüberführen:
viņš ... pārvizināja un sagāza blāķī uotrā krastā visus Viļa kuokus Atpūta; № 644, S. 5.
Avots: EH XIII, 216
2) (fahrend) hinüberführen:
viņš ... pārvizināja un sagāza blāķī uotrā krastā visus Viļa kuokus Atpūta; № 644, S. 5.
Avots: EH XIII, 216
paviļāt
I paviļât (li. pavilióti), paviļuôt, anführen, betrügen: es meitiņas paviļāju (Var.: pame̦luoju, pamānīju; paviļuoju BW. 797,
3) BW. 28476.
II paviļât,
1) auch paviļinât PS., Bers., Bauske, ein wenig (in den Händen) wälzen:
uormanis paviļāja tuo pirkstuos Cālītis Dzīvība 5. bē̦rnu paviļā pa šuo aukstuo spilve̦nu Stari II, 624;
2) ein Fundament
(paviļa) legen Wid. Refl. -tiês, sich ein wenig wälzen: p. bez darba.
Avots: ME III, 138
3) BW. 28476.
II paviļât,
1) auch paviļinât PS., Bers., Bauske, ein wenig (in den Händen) wälzen:
uormanis paviļāja tuo pirkstuos Cālītis Dzīvība 5. bē̦rnu paviļā pa šuo aukstuo spilve̦nu Stari II, 624;
2) ein Fundament
(paviļa) legen Wid. Refl. -tiês, sich ein wenig wälzen: p. bez darba.
Avots: ME III, 138
paviļi
pavuļas
sevišķs
sevišķs, sevišks U., sevisks Glück, L., besonders; eigentümlich U.: tev[i] ir . . . kungs izredzējis, ka tu viņam e̦sus viena seviska tauta nuo visiem ļaudīm Glück V Mos. 14, 2 (in der deutschen Bibelübersetzung: der Herr hat dich erwählet, dass du sein Eigentum seist, aus allen Völkern). - Adv. sevišķi, seviški U., Glück, seviski Glück, Janš. Bandavā I, 320, sevisk Römershof n. FBR. VIII, 105, besonders, abgesondert, allein; vornehmlich U.: man(im) bija ar tevi kas sevišķi jāparunā Vilibaids. Jēzus . . . aizgāja laivā nuo turenes seviški kādā tukšā vietā (wich er von dannen auf einem Schiff, in eine Wüste allein) Glück Matth. 14, 13. jautāja tuo viņa mācekļi seviški (fragten ihn seine Jünger besonders) Markus 9, 28. Pāviļam tapa vaja duota seviski paiikt (zu bleiben, wo er wollte) Apostelgesch. 28, 16.
Avots: ME III, 822
Avots: ME III, 822
sikle
sklandrausis
uzšmakstēt
‡ uzšmakstêt, (einen Kuss) aufdrucken (?): lē̦nu mutīti uz Viļa ... vaigiem uzšmakstējuse Dünsb. Vilis un M. 44.
Avots: EH II, 736
Avots: EH II, 736
vāļaka
‡ vāļaka, = viļaka 1: re̦dzamas vietas, kur sēdējuši, bet zâle bez vāļakām: gulēt tie nebij likušies A. Upītis Laikm. griežos I, 120.
Avots: EH II, 762
Avots: EH II, 762
velt
velˆt (li. vélti "walken") C., PS., Wolm. u. a., vel˜t Orellen n. FBR. Xl, 37, Salisb., A. - Ottenhof, veļu, vēlu,
1) velˆt Ruj., wälzen:
Gauja... veļ... smiltis Aus. II, 2. strauts... veļ vilnīšus Rainis Gö"tes dzeja 40. - veļams bluķis, die Feldrolle Bielenstein Holzb. 493. - veļamais, die Walze U.;
2) walken
V. - veļamais, die Walkmaschine Bergm. n. U.; die Walkmühle St.;
3) schlagen
Bielenstein Holzb. 321; veļamais, ein Stock zum Schlagen U., Salis, Refl. -tiês,
1) sich wälzen:
Sprw. veļas kâ uola RKr. VI, 560, teļam veļas acis ārā LP. VI, 10. ābuoļi svabadi vēlās nuost A. XX, 652. strauta ūdentiņš tāļāk veļas Jaunības dzeja 49. kâ cēlies, tâ vēlies tūliņ uz klēti Blaum. Pie skala ug. 263;
2) sich walken, sich wälzend an Dicke zunehmen
Spr.: velies, mana vadmaliņa, krimildiņas biezumiņu! BW. 7498;
3) "sich gut bei Luder halten"
L., gedeihen: cāļi labi veļas Kand. Subst. velšana,
1) das Wälzen;
2) das Walken:
sievas nuodarbuojas ar vadmalas velšanu Etn. III, 71;
3) das Schlagen;
velšanâs, das Sichwälzen; vē̦lums, das einmalige, vollendete Wälzen, Walken; vēlẽjs, wer wälzt; wer walkt: vadmalas vēlējs Frauenb. Nebst velêt, valstît, apaļš, vàļât, uolât I, uolît I 1, uols, vilnis "Welle", viļaka u. a. zu apr. walis "Orscheit", li. valandà "Weile", r. валъ "Walze; Woge", ai. válati "dreht sich", arm. gelum "drehe", gil "runder Wurfstein", gr. εἰλέω "wälze", alb. vaľε "Wallen; Woge", lat. volvere "wälzen", air. fillim "biege", an. valr "rund", ae. walwian "wälzen" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 298 ff., Trautmann Wrtb. 349, Būga KSn. I, 175, Fick Wrtb. I 4 , 132, Boisacq Dict. 223 ff., Hübschmann Arm. Gramm. 433 und 435, Persson Beitr. 538 ff., Solmsen Unters. z. gr. Laut- u. Versl. 228 ff., Geramb WuS. XII, 41 ff.
Avots: ME IV, 533
1) velˆt Ruj., wälzen:
Gauja... veļ... smiltis Aus. II, 2. strauts... veļ vilnīšus Rainis Gö"tes dzeja 40. - veļams bluķis, die Feldrolle Bielenstein Holzb. 493. - veļamais, die Walze U.;
2) walken
V. - veļamais, die Walkmaschine Bergm. n. U.; die Walkmühle St.;
3) schlagen
Bielenstein Holzb. 321; veļamais, ein Stock zum Schlagen U., Salis, Refl. -tiês,
1) sich wälzen:
Sprw. veļas kâ uola RKr. VI, 560, teļam veļas acis ārā LP. VI, 10. ābuoļi svabadi vēlās nuost A. XX, 652. strauta ūdentiņš tāļāk veļas Jaunības dzeja 49. kâ cēlies, tâ vēlies tūliņ uz klēti Blaum. Pie skala ug. 263;
2) sich walken, sich wälzend an Dicke zunehmen
Spr.: velies, mana vadmaliņa, krimildiņas biezumiņu! BW. 7498;
3) "sich gut bei Luder halten"
L., gedeihen: cāļi labi veļas Kand. Subst. velšana,
1) das Wälzen;
2) das Walken:
sievas nuodarbuojas ar vadmalas velšanu Etn. III, 71;
3) das Schlagen;
velšanâs, das Sichwälzen; vē̦lums, das einmalige, vollendete Wälzen, Walken; vēlẽjs, wer wälzt; wer walkt: vadmalas vēlējs Frauenb. Nebst velêt, valstît, apaļš, vàļât, uolât I, uolît I 1, uols, vilnis "Welle", viļaka u. a. zu apr. walis "Orscheit", li. valandà "Weile", r. валъ "Walze; Woge", ai. válati "dreht sich", arm. gelum "drehe", gil "runder Wurfstein", gr. εἰλέω "wälze", alb. vaľε "Wallen; Woge", lat. volvere "wälzen", air. fillim "biege", an. valr "rund", ae. walwian "wälzen" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 298 ff., Trautmann Wrtb. 349, Būga KSn. I, 175, Fick Wrtb. I 4 , 132, Boisacq Dict. 223 ff., Hübschmann Arm. Gramm. 433 und 435, Persson Beitr. 538 ff., Solmsen Unters. z. gr. Laut- u. Versl. 228 ff., Geramb WuS. XII, 41 ff.
Avots: ME IV, 533
viļāknis
viļātne
viļekls
viļe̦kls,
1) = viļaka 1: gabals sūnas, zirga viļe̦kla lielumā Jauns. Baltā gr. I, 234;
2) auch
viļe̦klis (sic!), "savē̦lums; ādas virs kārtas mazgājuoties nuobe̦rztās un save̦ltās daļiņas" Stenden: vajag tâ mazgāties, ka viļe̦kļi (viļe̦kli) iet nuost Stenden. veļu utis veļuoties kâ viļe̦kļi ebenda.
Avots: ME IV, 597
1) = viļaka 1: gabals sūnas, zirga viļe̦kla lielumā Jauns. Baltā gr. I, 234;
2) auch
viļe̦klis (sic!), "savē̦lums; ādas virs kārtas mazgājuoties nuobe̦rztās un save̦ltās daļiņas" Stenden: vajag tâ mazgāties, ka viļe̦kļi (viļe̦kli) iet nuost Stenden. veļu utis veļuoties kâ viļe̦kļi ebenda.
Avots: ME IV, 597
vilt
II vilˆt: auch C., Smilt., Trik., (mit ilˆ 2 ) Dunika, Jürg., (mit il˜) Orellen, prt. vĩlu Orellen, vilu Dunika; Refl. -tiês,
1): jums abiem viļas. tas nav tiesa Blaum. Raksti VI 5 (1939), 242. Subst. vilšana: lapsas mēle vilšanai BW. 16177, 3. Subst. vīlējs od. vīlājs: meitu vīlājiņi BW. 13469. auguma vīlēji 13478, 1 var.
Avots: EH II, 784
1): jums abiem viļas. tas nav tiesa Blaum. Raksti VI 5 (1939), 242. Subst. vilšana: lapsas mēle vilšanai BW. 16177, 3. Subst. vīlējs od. vīlājs: meitu vīlājiņi BW. 13469. auguma vīlēji 13478, 1 var.
Avots: EH II, 784
vilt
II vilˆt (li. vìlti "trügen" Būga KSn. I, 37, Daukša Post. 28, 28 und 33, 15 ) Kl., Prl., Wolm., vil˜t A.-Ottenh., Salisb., Zögenhof, Praes. viļu oder (s. Le. Gr. 591) *veļu, Praet. vîlu Wolm. u. a., (mit ì 2 ) Kalzenau, KatrE., Kl., Saikava, (mit î 2 ) Salisb. od. vilu Dobl., Dond., Kab., Lfn., Mahlup, Nerft,
1) trügen, betrügen
U: vilšus, tautas, neviliet! BW. 13504, 2; viļama diena St. der erste April;
2) (ungewöhnlich) lockend bitten:
meita atkal vīluse muļķītim pa sacīt taču taisnību LP. IV, 69. Refl. -tiês,
1) sich täuschen, sich versehen
U.; irre gehen: nu bijāt vīlušies: saņē̦muši vara naudu preti rudzu malējiņu BW. 13652. viņas bez ceļa... viļas Dz. V. (unpers.) tev viļas, du bist im Irrtum U.;
2) = vilˆt: viņš tevi viļas un piesmejas tevi Glück Syrach 13, 6;
3) sich einschleichen"
L., St. - Subst. vilšana, das Trügen, Betrügen; vilšanâs, das Sichtäuschen, die Täuschung: piedzīvuot vilšanuos; vīlẽjs, wer trügt, betrügt; wer (mit Trug) lockt: puisīt[i]s meitu vīlējiņš (Var.: smē jējiņš) BW. 12779 var, meitenīt[e]... puiša vīlējiņa 33088, 6. daudz man tādu vīlējiņu, kad es būtu gājējiņa 14875. veļu māte vīlējiņa mani jaunu pievīlusi 27536, 6. Wohl nebst vilties "hoffen", vilbinât, vildît(ies) und apr. prawilts "verraten" (nach Būga KSn. I, 37) zur Wurzel von vẽlêt 1, vaļa (s. dies) und li. vélti und in diesem Fall wohl zu trennen von gr. ου̊˜λος (dazu gestellt von Fick Wrtb. I 4 , 551 und Bechtel Lexil. 259 f.), sowie von ir. fell "Falschheit" (dazu gestellt von Strachan KZ. XXXIII, 304 und Walde Vrgl. Wrtb.I I 298) und arm. gałt "heimlich", goł "Dieb" (dazu gestellt von Meillet MSL. IX, 150 und Esquisse 22). Da im Baltischen die präsenti schen i̯o- Stämmen meist transitiv und öftters geradezu kausativ sind (s. Le. Gr. 590),so konnte neben dem ererbten *uelmi "ich will" ein u̯eli̯ō oder u̯ili̯ō "mache wollen (wünschen)" "mache lüstern" > "locke" > "trüge" aufkommen. Vgl. auch Bezzenberger BB. IV, 314.
Avots: ME IV, 596
1) trügen, betrügen
U: vilšus, tautas, neviliet! BW. 13504, 2; viļama diena St. der erste April;
2) (ungewöhnlich) lockend bitten:
meita atkal vīluse muļķītim pa sacīt taču taisnību LP. IV, 69. Refl. -tiês,
1) sich täuschen, sich versehen
U.; irre gehen: nu bijāt vīlušies: saņē̦muši vara naudu preti rudzu malējiņu BW. 13652. viņas bez ceļa... viļas Dz. V. (unpers.) tev viļas, du bist im Irrtum U.;
2) = vilˆt: viņš tevi viļas un piesmejas tevi Glück Syrach 13, 6;
3) sich einschleichen"
L., St. - Subst. vilšana, das Trügen, Betrügen; vilšanâs, das Sichtäuschen, die Täuschung: piedzīvuot vilšanuos; vīlẽjs, wer trügt, betrügt; wer (mit Trug) lockt: puisīt[i]s meitu vīlējiņš (Var.: smē jējiņš) BW. 12779 var, meitenīt[e]... puiša vīlējiņa 33088, 6. daudz man tādu vīlējiņu, kad es būtu gājējiņa 14875. veļu māte vīlējiņa mani jaunu pievīlusi 27536, 6. Wohl nebst vilties "hoffen", vilbinât, vildît(ies) und apr. prawilts "verraten" (nach Būga KSn. I, 37) zur Wurzel von vẽlêt 1, vaļa (s. dies) und li. vélti und in diesem Fall wohl zu trennen von gr. ου̊˜λος (dazu gestellt von Fick Wrtb. I 4 , 551 und Bechtel Lexil. 259 f.), sowie von ir. fell "Falschheit" (dazu gestellt von Strachan KZ. XXXIII, 304 und Walde Vrgl. Wrtb.I I 298) und arm. gałt "heimlich", goł "Dieb" (dazu gestellt von Meillet MSL. IX, 150 und Esquisse 22). Da im Baltischen die präsenti schen i̯o- Stämmen meist transitiv und öftters geradezu kausativ sind (s. Le. Gr. 590),so konnte neben dem ererbten *uelmi "ich will" ein u̯eli̯ō oder u̯ili̯ō "mache wollen (wünschen)" "mache lüstern" > "locke" > "trüge" aufkommen. Vgl. auch Bezzenberger BB. IV, 314.
Avots: ME IV, 596