Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'viņpus' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'viņpus' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

viņpus

viņpus, Präp. mit dem Genitiv, jenseits: viņpus upes BW. 895. šaipus purva es dziedāju, viņpus purva atskanēja 376. viņpus laba un ļauna Plūd.

Avots: ME IV, 601

viņpuse

‡ viņpuse Seyershof, die andere Seite: kad labuo aci ada, tad pa adīkļa viņpusi ņe̦m dzīvi.

Avots: EH II, 786

viņpusē

viņpusē, auf der anderen Seite: viņpusē Daugavai BW. 256, 1. virsgals viņpusē satrenējis A. Brigader Vizb. 83.

Avots: ME IV, 601

viņpusietis

viņpusietis: auch FBR. IV, 77 (aus Mežamuiža in Lettg.).

Avots: EH II, 786

viņpusietis

viņpusietis, ein auf der anderen Seite Befindlicher, ein Bewohner des anderen Ufers: nāciet šur, viņpusieši! BW. 14041.

Avots: ME IV, 601

Šķirkļa skaidrojumā (10)

aizlocīt

àizlùocît, tr., biegend hinter etwas stecken: nuolauž pašu galuotnīti, aiz ce̦pures (-ri) aizluocīja BW. 13250,17. Refl. -tiês, sich hinschlängeln, wogen: viņpus pļavas àizluocījās līdz lielceļš Stari I, 323.

Avots: ME I, 38

atdziedāt

atdziêdât [li. atgiedóti],

1) entgegensingen:
viņpus Daugaviņas sudrabuoti gaiļi dzied; šai pusē atdziedāja pazeltīta lakstīgala;

2) wegsingen, singend beseitigen, singend herbeilocken:
kurluma slimību atdziedāt LP. VI, 948.

Avots: ME I, 157

attirkšķēt

attir̃kšķêt C., intr., sich knarrend herbewegen, herknarren: rati attirkšķēja nuo viņpus upes A. XII, 733.

Avots: ME I, 205

juk

I juk, Interj. zur Erheiterung kleiner Kinder: māte, bē̦rnu klusinādama, saliek bē̦rnam ruociņas vienu uz uotras un šūpuo tās uz augšu un leju, dziesmiņu dziedādama: čij, čij, zīlīte, kur tavi bērniņi? viņpus Daugavas uozuola zarā. kas viņus šūpuo, kas viņus auklē? vēja māte šūpuo, vēja māte aulē, juk, juk, juk. pie pēdējiem "juk" atlaiž ruokas vaļā un atkal griež vienu uotrai riņķī. pa dziedāšanas laiku ruokas jāšupuo nuo augšas uz leju Etn. I, 114; BW. 2195.

Avots: ME II, 115

purmalnieks

purmalniẽks (f. -niẽce), = purvmalniẽks, ein Bewohner des Morastrandes: šaipus pur[v]a es dziedāju, viņpus pur[v]a atskanēja; vai tādēļ gadījās purmalnieka arājiņš? BW. 376, 3 var.

Avots: ME III, 418

pus

-pus (li. -pus), -seit(s), -halb (der zweite Teil von einigen Präpositionen, z. B. viņpus, augšpus). Zu puse.

Avots: ME III, 421

šejpus

šejpus Bers., C., AP., Präpos., Adv., diesseits: viņpus upes kupla liepa, šejpus smuidrs uozuoliņš BW. 12460 var.

Avots: ME IV, 14

šīpus

šĩpus, šìpus AP., Drosth., (mit ì 2 ) Bers., Golg., Saikava, Präpos., diesseit: viņpus upes jē̦ri brēca, šīpus puiši gavilēja BW.13017, 16 var. tas parādījās šīpus mācītājmuižas mežam Vēr. II, 195. šīpus... kruodziņa LP. V, 68.

Avots: ME IV, 19, 20

viņmal

viņmal, Präp. mit dem Genitiv (mundartl. Akkusativ), = viņpus, jenseits: šaimal grāvja, viņmal grāvja BW. 10617. tiklab šaimal, kâ arī viņmal... strauta Janš. Līgava I, 12. šaimal gatuves brangi mieži, bet viņmal... panīkuši Bandavā II, 172, viņmal stigu Ladenhof n. FBR. XI, 79.

Avots: ME IV, 601

zilt

zilt (li. žìlti "ergrauen"), zilstu, zilu, blau schimmern Nötk.: viņpus upes kalni zilst Rainis Gals un sāk. 42. miglas šķiŗas, plašums auguot zilst Domas III, 940.

Avots: ME IV, 721