Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'viņreiz' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'viņreiz' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
viņreiz
‡ viņreiz: damals Stenden u. a.; mūsu muižā v. viena meita nuomira Janš. Līgava II, 41; das letzte od. vorige Mal Jürg. u. a.: v. es tev par maz iedevu.
Avots: EH II, 786
Avots: EH II, 786
Šķirkļa skaidrojumā (3)
durt
dur̃t;
1): mit den Hörnern stossen (z. B. vom Ziegenbock)
Saikava;
3): viņreiz bija auss durta (litt an stechenden Schmerzen)
Janš. Bandavā I, 58. Refl. -tiês;
1): guovis duŗas AP., Sonnaxt;
3): = pìeskar̂tiês Kaltenbr.: kad dursies pie kuoka, tad tâ i[r] birst sarma;
4): kur tu tāds dursies? Fest.; durties pie kā, sich an, jem. (z. B. an einen Arzt Kaltenbr.) mit einem Bedürfnis, einer Bitte wenden:
es pie uotra. neduŗuos; es pats iztieku Kand.; ‡
6) anhaften, ankleben
(intr.) Heidenfeld: pe̦lē̦kai drēbei viss duŗas.
Avots: EH I, 344
1): mit den Hörnern stossen (z. B. vom Ziegenbock)
Saikava;
3): viņreiz bija auss durta (litt an stechenden Schmerzen)
Janš. Bandavā I, 58. Refl. -tiês;
1): guovis duŗas AP., Sonnaxt;
3): = pìeskar̂tiês Kaltenbr.: kad dursies pie kuoka, tad tâ i[r] birst sarma;
4): kur tu tāds dursies? Fest.; durties pie kā, sich an, jem. (z. B. an einen Arzt Kaltenbr.) mit einem Bedürfnis, einer Bitte wenden:
es pie uotra. neduŗuos; es pats iztieku Kand.; ‡
6) anhaften, ankleben
(intr.) Heidenfeld: pe̦lē̦kai drēbei viss duŗas.
Avots: EH I, 344
malt
mal˜t (li. málti), -ļu, lu,
1) mahlen:
rudzus, miežus, labību, miltus; linus malt, Flachs brechen. Sprw.: kur maļ, tur birst. nemal vienu miezi od. nemal vienmē̦r tuo pašu, singe nicht das alte Lied! kas pirmais brauc, maļ pirmais. beidz nu reiz niekus malt! hore auf, Unsinn zu schwatzen;
2) drehen:
vilkacis malis asti riņķī vien kâ spriguli LP. VII, 892. mātes sēdās gar galdiem, bēŗu dziesmas dziedādamas un ar pudeli pa galda virsu maldamas LP. VII,398; BW.III,3, 876;
3) schnurren:
kaķītis lē̦nām mala JK. V, 56. Refl. -tiês,
1) für sich mahlen:
viņreiz biju malties Aps.;
2) sich hin- und herdrehen, sich drehen und wenden, albern, tollen, sich umhertreiben, sich wühlen, sich aneinander reiben, zerreiben
U.: kuo tu te malies, was kriechst du hier unter die Füsse? Mag. XIII, 2, 61. plunčuojas, maļas, pe̦ld šurpu turpu LP. V, 358. sunītis ieķer mute, un nu abi maļas nuo prieka IV, 85. kâ nu ar tādu patīkamu ābuolu malties? II, 22. man jau jāmaļas virs zemes apkārt. duomas maļas mazajā galviņā Brig. Subst. mal˜šana,
1) das Mahlen; Brechen (des Flachses):
Ruoga sāka duomāt uz linu malšanu Wilibald Kas uzvarēs 155;
2) das Drehen.
[Zu mil˜ti, apr. malunls "Mühle", mellan "Mehl", serb, mljȅti, r. молóть, got. malan, la. molere "mahlen", ir. melim "mahle", arm. malem "zerstosse", alb. mjeł, ahd. melo "Mehl" u. a., s. Berneker Wrtb. II, 36, G. Meyer Alb. Wrtb. 282 f., Walde Wrtb˙a 492, Boisacq Dict. 649 f., Giintert Reimw. 52, Trautmann Wrtb. 168.]
Avots: ME II, 559
1) mahlen:
rudzus, miežus, labību, miltus; linus malt, Flachs brechen. Sprw.: kur maļ, tur birst. nemal vienu miezi od. nemal vienmē̦r tuo pašu, singe nicht das alte Lied! kas pirmais brauc, maļ pirmais. beidz nu reiz niekus malt! hore auf, Unsinn zu schwatzen;
2) drehen:
vilkacis malis asti riņķī vien kâ spriguli LP. VII, 892. mātes sēdās gar galdiem, bēŗu dziesmas dziedādamas un ar pudeli pa galda virsu maldamas LP. VII,398; BW.III,3, 876;
3) schnurren:
kaķītis lē̦nām mala JK. V, 56. Refl. -tiês,
1) für sich mahlen:
viņreiz biju malties Aps.;
2) sich hin- und herdrehen, sich drehen und wenden, albern, tollen, sich umhertreiben, sich wühlen, sich aneinander reiben, zerreiben
U.: kuo tu te malies, was kriechst du hier unter die Füsse? Mag. XIII, 2, 61. plunčuojas, maļas, pe̦ld šurpu turpu LP. V, 358. sunītis ieķer mute, un nu abi maļas nuo prieka IV, 85. kâ nu ar tādu patīkamu ābuolu malties? II, 22. man jau jāmaļas virs zemes apkārt. duomas maļas mazajā galviņā Brig. Subst. mal˜šana,
1) das Mahlen; Brechen (des Flachses):
Ruoga sāka duomāt uz linu malšanu Wilibald Kas uzvarēs 155;
2) das Drehen.
[Zu mil˜ti, apr. malunls "Mühle", mellan "Mehl", serb, mljȅti, r. молóть, got. malan, la. molere "mahlen", ir. melim "mahle", arm. malem "zerstosse", alb. mjeł, ahd. melo "Mehl" u. a., s. Berneker Wrtb. II, 36, G. Meyer Alb. Wrtb. 282 f., Walde Wrtb˙a 492, Boisacq Dict. 649 f., Giintert Reimw. 52, Trautmann Wrtb. 168.]
Avots: ME II, 559
taisnība
tàisnĩba,
1) "Ebne, planities" Manz. Lettus;
2) Gerechtigkeit, Rechtschaffenheit
U.: tuo taisnība nene̦s, das erlaubt die Gerechtigkeit nicht U.;
3) (objektives) Recht:
lai pirmais gaŗāmbraucējs izspriež taisnību LP. VII, 1, 489. taisnību duot U., gerecht schlichten, richten. visiem taisnību atne̦su RKr. VII, 152. kam spē̦ks (kas stiprāks JIgRKr. II, s. v. 557), tam taisnība Br. sak. v. 1153. stiprajam taisnība, gudrajam paduoms LP. IV, 162. katrs uz savu taisnību liels Br. s. v. p. 89. nabadziņa taisnībiņa vēja mātes šūpuolī BW. 31230. lai paliek tava taisnība! LP. V, 219. sievai taisnība: uotrā rītā svārki gatavi 280 (ähnlich IV, 89, 164, 165, A. v. J. 1901, S. 100). lai tev tik taisnības runāt, cik es me̦luoju! (erwidert einer, den jemand der Lüge zeiht) Br. sak. v. 1251;
4) die Wahrheit:
katrreiz taisnību nevar teikt JlgRKr. II, s. v. 593. kas deviņreiz me̦luo, tuo netic, kad desmituo reiz[i] arī taisnību runātu 342. taisnībai daudz pretinieku RKr. VI, sak. v. 887, taisnība laba lieta Br. sak. v. 1249. teic taisnību (Var.: tiesu), tautu dē̦ls! BW. 25336, 5.
Avots: ME IV, 124
1) "Ebne, planities" Manz. Lettus;
2) Gerechtigkeit, Rechtschaffenheit
U.: tuo taisnība nene̦s, das erlaubt die Gerechtigkeit nicht U.;
3) (objektives) Recht:
lai pirmais gaŗāmbraucējs izspriež taisnību LP. VII, 1, 489. taisnību duot U., gerecht schlichten, richten. visiem taisnību atne̦su RKr. VII, 152. kam spē̦ks (kas stiprāks JIgRKr. II, s. v. 557), tam taisnība Br. sak. v. 1153. stiprajam taisnība, gudrajam paduoms LP. IV, 162. katrs uz savu taisnību liels Br. s. v. p. 89. nabadziņa taisnībiņa vēja mātes šūpuolī BW. 31230. lai paliek tava taisnība! LP. V, 219. sievai taisnība: uotrā rītā svārki gatavi 280 (ähnlich IV, 89, 164, 165, A. v. J. 1901, S. 100). lai tev tik taisnības runāt, cik es me̦luoju! (erwidert einer, den jemand der Lüge zeiht) Br. sak. v. 1251;
4) die Wahrheit:
katrreiz taisnību nevar teikt JlgRKr. II, s. v. 593. kas deviņreiz me̦luo, tuo netic, kad desmituo reiz[i] arī taisnību runātu 342. taisnībai daudz pretinieku RKr. VI, sak. v. 887, taisnība laba lieta Br. sak. v. 1249. teic taisnību (Var.: tiesu), tautu dē̦ls! BW. 25336, 5.
Avots: ME IV, 124