Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'vicka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'vicka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

vicka

vicka,

1) = vica 1, eine (nicht grosse) Rute, Gerte Bers., Stockm.: laba vicka ruokā Bers.;

2) kuiļu vickas, eine Art Kraut:
zâļu vakarā . . . plūca tâ saucamās bē̦rnu zâlītes, kâ grābenes, kuiļu vickas... Etn. IV, 69.

Avots: ME IV, 577

zvicka

zvicka, comm., wer viel und laut lacht Vīt.

Avots: ME IV, 774

žvicka

žvicka,

1) ein leichtsinniges, unruhiges Frauenzimmer
Jürg.;

2) "= šiveris", wer in seinen Bewegungen allzu hastig ist Dond. u. Sassm. n. RKr. XVII, 67. Vgl. žvika und zvicka, zvička.

Avots: ME IV, 844

Šķirkļa skaidrojumā (3)

viskāt

II viskât (rnit einer vica Meiran) prügeln Bers.: vai dabūji labu viskājumu pa muguru? Bers. Wohl aus *vickât (zu vicka I).

Avots: ME IV, 623

vizēt

I vizêt, -u, -ẽju, glänzen, schimmern U., Spr., Bers., Frauenb., Kalzenau, Lubn., Meiran: kas tur spīd, kas tur viz? BW. 5851. (vainadziņš) vizēt viz galviņā 6037. kâ saulīte vizē̦dama 13280. sudraba nauda tâ vizēja kâ zivju zvīņi Frauenb. drēbes mirdzēja un vizēja vienā ze̦ltā Dīcm. pas. v. I, 65. strauts vizuošā purpurā tīts Jaunības dzeja 56. kâ zvaigznītes vizuot spīd actiņas Rainis Gō"tes dzeja 16. baltuos zuobus redzēja vizam A. v. J. 1896, S. 506. aizlaiduši pie ķēniņa, ka viz vien LP. lll, 33. Refl. -tiês, schimmern: sudrabīns vizējās RKr. XX, 64. Vieileichf von einer Wurzelform u̯еi-g̑(h)-, woneben u̯ei-g- (in ai. vēga-ḥ "Zittern", schwed. vicka "sich unstet bewegen" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 234 f.) und u̯еi-k- (in mhd. ureigen "schwanken" [wenn mit g aus ide. k] u. a.); zur Bed. vgl. z. B. lat. coruscāre "schnell hin und her schwingen, flimmern". Die Bed. "zittern" liegt noch der Ableitung vizulis II zugrunde.

Avots: ME IV, 630