Paplašinātā meklēšana

vieds,

1) das Gesicht
L. ("Lith.");

2) "?": tumšie mati gulušies, kâ kļāvies kaislas vieds Zalktis Nr. 3, S. 41.

Avots: ME IV, 653

‡ II vieds* (zuerst anscheinend in der Kalewalaübersetzung gebraucht), weise: polītiķa viedie vārdi.

Avots: EH II, 794

zvieds: auch Brasche Anl. 145; zviedu zeme Latv. Av. 1831, № 3; vgl. auch den Eigennamen Zviẽdu tiltelis Plvv. I, 89 (aus NB.).

Avots: EH II, 816

zvieds Mag. X, 1, 33 und (aus Unter-Kur- land) XX, 4, 39, = zviedrs II. Hierher wohl auch der Familienname Zvieds in N. - Bartau, der Ortsname Zviẽda purvs in Dubenalken und die Gesindenamen Zviẽdi FBR. VI, 8. Vgl. žem. žviedai LitMnd. I, 365.

Avots: ME IV, 782

sausviedis (li. saũsviedis "ein inwendig verdorrter Baum") Oppek., Sessw. n. U., Karls., RKr. II, 73; Konv. ^l 848; Konv. ² 1660, sàusviêdis Bers., Fest., Erlaa, Lis., C., KL, N. - Peb., Golg., Selsau, Warkl., (mit ìe ² ) Gr. - Buschhof, Plur. sausvieži Dr., sausvieši U., Mag. IV, 2, 78; 99, sàusviêdris Drosth., Plur. saussviedri Mag. IV, 2, 31, Striesenholz (lonicera xylosteum L.); sausvieds, Plur. sausveži Elv., Rüster (ulmus campestris): pie puskrastā auguoša sausvieža K. Strāls. sausviežu un krūkļu biezumā A. Upītis J. l. 22. glīti izdrāztu sausviežu līkstu Valdis Stabur. b. 122. Nach Būga KSn. I, 48 zu sàuss + vidus, li. vieduolis ("išdžiūvusiu viduriu, bet dar kiek žaliuojąs") medžias.

Avots: ME III, 777

sausviedis: lonicera xylosteum (mit aû ² und iê) Ramkau; eine gewisse Pflanze (mit àu ² und iê) Oknist; sausvieds krūmuos nuoziedēja BW. 3018, 1.

Avots: EH XVI, 462