Paplašinātā meklēšana

‡ ikvienāds "ein jedes selner Art" Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Art").

Avots: EH I, 429

neviênâds, ungleich, uneben, ungleichmässig: cilvē̦ki nevienādi pēc dabas, pēc gadiem, pēc dzimuma u. t. t. Stari II, 467.

Avots: ME II, 740

‡ paviênâds, ziemlich gleich: arī ģīmja plauku abi bija pavienādi Janš. Apskats 1903, S. 14. cilvē̦kam, kas ar viņu pavienāduos gaduos Dzimtene I, 427.

Avots: EH XIII, 191

viênâds, ‡

2) einfach
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 795

viênâds (li. vie˙nódas LitMnd. I, 183), gleichförmig U., gleich: Sprw. vienādi it kâ vienu sluotu pē̦rti Br. s. v. p. 84. vienādi brāļi kuopā ruonas Br. sak. v. 141. abi brāļi vienādi kâ izspļauti LP. I, 51. vienādā rakstā kult 146.

Avots: ME IV, 657

viên˙viênâds "?": katram putnam savāds vārds, bet vienam vien˙vienāds P.Birkerts Mīklas 84.

Avots: ME IV, 668

dripa: ja aude̦kls nevienāds, viena dzija augstāka, uotra ze̦māka, tuo dziju, kas augstāka, sauc dripu. izsitas dripas, kad aude̦kls nelabi uzsiets AP.

Avots: EH I, 334

mistraîns: bunt, vielfarbig AP.: kad šķērē mistrainas strīpas; mistrans (Salis; "jaukts, raibs") od. mistre̦ns (Seyershof). adīklis "tāds adīklis, kur vienu aci nuo vienas dzijas ada, uotru - nuo uotras dzijas, kas ir citādā krāsā": m. a. ir tāds vienāds un skaidrs Seyershof.

Avots: EH I, 819

nùolaîst,

1): kuokus ... nuolaiduši, nuozaruojuši Janš. Mežv. ļ. II, 41 (ähnlich AP., Orellen, Saikava u. a.). n. nuo kājas Seyershof, = nùošaũt 1. n. pluostu Saikava;

2): nenuolaižu (lasse nicht ab verlangend),
kamē̦r šim ieduod Seyershof. n. alu - auch AP., Linden in Kurl. u. a. nuolaistuo (caur separātuoru laistuo) vājpienu ē̦d Sonnaxt;

3): n. (= nuoraut, abnehmen)
zeķi AP. pirstāniekiem (aduot) katru pirstu par sevi nuolaiž AP.;

4): n. (labi nekuopt) cūku Frauenb. zeme ir zemē nuolaista (atstāta atmatā) Seyershof; ‡

6) pusdienā kādu laiku nuolaiž (= nuogul) dienasviduci Seyershof; ‡

7) abschmelzen (trans.)
Auleja: sniegu nuolaide drīž. Refl. -tiês,

1): tē̦va dabā nebij, ka varēja ar bē̦rniem kaut kâ n. ("?") Burtnieks 1934, S. 870;

2): n. (= nuolikties gulēt) dārza malā Salts, Seyershof. dunduŗi tâ nuolaižas (luopam virsū nuo vienas vietas), ka luopu ē̦d pa˙visam nuost Kand.;

3): auch Lng. (unter laîst );

4): mutlos (verzagf) werden
Segew.; nachlässig werden Salis, sich gehen lassen Segew.: nevar n. ar darbu (t. i. nepadarīt visu, atlikt uz priekšdienām) Prl.; ‡

5) feucht werden:
kamē̦r vasarāju save̦d, rudzi nuolaižas AP.; sich lindern, aufhören: vecenīte apvārduoja, un sāpes tū˙līt nuolaidās Orellen; ‡

6) hin- od. wegfliegen:
bezdelīgas jau nuolaižas Frauenb.; hingehen, hinfahren: gribu n. uz tirgu; n. pie meitas Kand.; ‡

7): nuolaidies tâ viss vienāds Linden in Kurl., der Himmel hat sich ganz bewölkt.
kad nuomizuoti ābuoli stāv kādu laiku, tie nuolaižas (werden) me̦lni Frauenb. tesmens guovij nuolaidies tik cîets (= sapampis) ebenda; ‡

8) weichen vor jem.: nenuolaidās (nepadevās) cits citam: visi gribēja smuki ģērbties Seyershof.

Avots: EH II, 60

pāsms (unter pàsma ² ),

1): auch Oknist n. FBR. XV, 195, Auleja, Kaltenbr., Linden in Kurl., Liepna, Mahlup, Saikava, Sonnaxt, (mit ã) AP.;

2): auch Nerft; mēness nepastāv vienāds savuos pāsmuos Dünsb. Vecie grieķi I, 75.

Avots: EH XIII, 217

reilīks (?) "pāršķiebts; nevienāds, kam viena puse garāka" Angern.

Avots: ME III, 506

sagumzît, tr.,

1) zerknittern
(mit um̂ ² Dunika). verknüllen, zerdrücken, zerknautschen: uz tāda sagumzīta papīra nevar rakstīt Ruhtern, Ulpisch. jaunās drēbes jau sagum̂zītas ² Sassm: vecene ņē̦muse . . . kumeļu, sagumzīja un pabāzuse pasilē LP. VI, 327;

2) zusammenstopfen
(sabâzt); aufessen Schujen. Refl. -tiês, sich zerknüllen, zerknittern; misslingen: drēbe sagumzījusies. ja luoks neizlīkst labs, bet paliek nevienāds un rada nepareizu pusriņķi, tad saka, ka luoks liecuot sagumzījies N.-Peb.

Avots: ME II, 633

šķestrains: "nevienāds, raibs, ar sare̦dzamām šķiedrām" Nötk.

Avots: EH II, 631

I spā`rns (li. spar̃nas), spārna Manz. Lettus, dat. -instr. pl. spārņiem Post. II, 369 (neben spārniem I, 361), Dem. (verächtlich) spārnelis Stari II, 584, der Flügel, Fittig: spārnuos skriet, fliegen U.: meitas atskrien spārnuos, nuolaižas Pas. IV, 275 (aus Dricē̦ni). spārnuos es laistuos R. Kam. 53. sliktas (valuodas) vēja spārniem skrien RKr. VI, sak. v. 935. uodzes . . . spārniem aizgājušas pruojām LP. VI, 69. putns... spārnus nuolaiž RKr. VII, m. 125. ruokas . . . kâ divi spārnas izstiepis Manz. Post. I, 361. pacēlās spārnuos J. R. IV, 25. kāzenieki cejas spārnuos (machen sich auf die Beine) BW. III, 1, S. 22. visa . . . valsts stāvēja cauru vasaru kâ spārnuos pacē̦lusies (war höchst gespannt vor Aufregung) Mērn. laiki 181. visa muiža bij kâ spārnuos sacē̦lusēs Krišs Laksts 75. ķēniņš apsuolījis savu meitu duot, tad puisis bijis spārnuos LP. III, 74. latviešu. lasītāji bij kâ spārnuos Kronv. 29. sadzevē spārnus cilāt Sadz. viļņi 4. cilā dvēseles spārnus Vēr. I, 1329. vēcinādams savus dvēseles spārnus Saul. R. I, 189. skrej, bitīte, sasit spārnus! Biel. T. dz. 729. neskrien gaisā, iekam spārni nav izauguši! Br. sak, v. 373. - spārnu ciršana, abergläubiges Kurieren einer angeblichen Kinderkrankheit, bei welcher die Schultern anschwellen sollen U. kad bē̦rns ir pārāk nemierīgs, un kad tam nav manāmā ne˙kāda cita slimība, tad tam ir spārni (kās jānuocē̦rt) Etn. IV, 117 (ähnlich LP. V, 35). bē̦rnam cirpa (cirta) pirtī spārnus BW. I, S. 183. - plaušu spārns (lobus) MWM. VI, 366. - vārtis ar diviem spārniem, Tor mit 2 Flügeln Manz. Lettus. - armijas spārns A. XX, 296. - laiva ar laidām jeb spārniem (Seitenbretter an Blockböten Ekengraf n. Bielenstein Holzb. 621; s. laida I 3 c) Bers. - tīkla spārnu sagrābt steidza A. XI, 484. - vienādspārnu trīsstūrim ir divas vienādas malas (spārni), ein gleichseitiges Dreieck hat zwei gleiche Seiten Būvmāc. - In Bers., Lasd., Laud., Festen, Saikava, Lös., Plm., Salisb., Kabillen sei spārns (Plur. spārni Bielenstein Holzb. 385 ) auch derjenige Teü des Spiunrads, in den die Spule gelegt wird, s. auch A. XI, 83. Vgl. daneben ohne s- ai. parņám "Flügel, Fittich, Feder", ahd. farn "Farn", slav. pero "Feder" u. a. Das baltische s- hier ist vielleicht aus Formen der Wurzel sp(h)er- "zucken" (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 668 f.) bezogen; vgl. auch Persson Beitr. 129, 349, 417, 644.

Avots: ME III, 987, 988

uzčužinât Sassm. n. Rkr. XVII, 61, Festen, Warkl., = uzčubinât: uzčužināja... sìena vālu, lai būtu vis˙cauri vienāds Janš. Bandava II, 267, cisu maisu uzčužināt Čāp. 16. uzčužināja savu guļu Mežv. ļ. II, 506. varbūt tev vietu uzčužināt? Veselis Netic. Toma mīlest. 168.

Avots: ME IV, 323