Paplašinātā meklēšana

trîsviênîgs, dreieinig U.

Avots: ME IV, 242

viênîgs: (upei un meitai) v. tikumiņš: upe meta līkumiņu, meita - savu vainadziņu Tdz. 39164.

Avots: EH II, 796

viênîgs (li. vieningas "zur Einheit gehörig"), allein, einzig L., U.: vienīgais dē̦ls. vienīgais, kuo es tev varu teikt, mein einziger Ratschlag Frauenb.

Avots: ME IV, 659

viên˙viênîgs, alleinig LKVv.: vien˙vienīgais gadījums visā viņa mūžā Jaunie mērn. laiki IV, 114. vien˙vienīgs lielskungs un valdnieks Launitz Stāsti 7. vien˙vienīgi (ausschliesslich) pret tādām slimībām Vēr. II, 218. patikt vīriešiem un vien˙vienīgi vīriešiem Saimn. un zelt. kal. 1893, S. 40.

Avots: ME IV, 668

diengalis,

1): es, viens vienīgs ve̦cs d. Janš. Līgava II, 230 (ähnlich 262); ‡

2) ein Faulpelz
NB.

Avots: EH I, 327

I izmist (li. mìšti "in Verwirrung geraten" ), intr., verzagen, den Mut sinken lassen: viens vienīgs cerības stariņš Ādamam neļāva visai izmist Aps. gluži viņa vēl neizmisa A. XX, 466. Ļaudis bij ļuoti izmisuši LP. VII, 1263. Besonders häufig das Part. praet. izmisis, verzagt, verzweifelt: izmisusi viņa nuokāvusi meitiņu JK. V, 22. Refl. - tiês, verzweifeln: tâ stavēju es izmisis Rainis.

Avots: ME I, 772

I lùoks (li. lañkas "Bügel", [slav. lǫkъ "Bogen"]),

1) etwas Gebogenes, die Biegung, Krümmung:
vienreiz meža biezumā izte̦k visi ceļa luoki Latv. jau palaidu rinduciņu trešajā luociņā BWp. 10621, 2;

2) das Krummholz:
Sprw. luoks, pārāk liekts, lūst;

3) die Radfelge
Manz., A. XI, 171: grimst riteņi pāri luokiem iekša pa izmaisītuo smilti Sil.;

4) der Reif zum Winden der Kränze:
kur vaiņaga luoku liki? tur pakāru priedītē, lai vij citas mātes meitas RKr. XVI, 224;

5) der Kreis:
saistīts viņas burvju luokā Rainis. viņš vienīgs draugs man šinī šaurā luokā Vēr. II, 806. ap mani luokā stājat MWM. V, 92;

6) die Höhe des Gebäudes (der Riege) von der Erde bis zur Oberlage nennt man
luoks Mag. XIX, 2, 57;

7) das Demin. lùociņš, = līkste 3 Grünh., [ein Bügel für die
dũda I Bielenstein Holzb. 728];

8) der Plur. luoki, die Haspel
[N.-Sessau n. U.], Siuxt, Schmarden;

[9) vẽja luoks, Windfahne
L. - Zu lìekt].

Avots: ME II, 525

sapulcêt, sapulcinât, tr., versammeln U., Spr.: sapulcināt savu tautu Vēr. II, 857. sapulcināja visus zirnekļus Etn. II, 176. Refl. -tiês, sich versammeln Spr.; sapulcējās... ļaudis it kâ viens vienīgs vīrs Hebr. 3, 1, sapulcējušies ļaudis kâ mežs JK. III, 70. man patīk, ka viņas ap manu maizi sapulcējas LP. IV, 171.

Avots: ME II, 708

sarīdît, sarīdinât, tr., aufhetzen; verfeinden V., Spr.: sarīdīju ciema suņus BW. 15545, 5. puis[i] ar suni sarīdīju (Var.: nuorīdīju) 9979. viens vienīgs slikts cilvē̦ks spēj sarīdīt visu saimi pret saimnieku Ahs. es sarīdināšu vienu... pret uotru Glück Jes. 19, 2. tie sarīduot šejienes iedzīvuotājus Kronw. 29. ve̦lns... sarīdīja cilvē̦kus uz visu ļaunu Kurbads. ļaudis pret dieviem sarīdīt Seifert Chrest. III, 2, 286. cilvē̦kus ienaidā sarīdīt LP. VII, 446. lišķis sarīdina radus Spr. Sal. 16, 28.

Avots: ME II, 718

‡ širdiens "?": viens vienīgs pauts bij palicis ve̦se̦ls, tie citi visi bij saškīduši ... tā lielā pautu ķe̦za tanī pašā dienā kā š. izpaudās caur visu ... nuovadu Mekons Trīsreiz par velti 28.

Avots: EH II, 626

vaislĩba,

1) die Fortpflanzung
U., die Vermehrung Atbalss kal. 1893: vienīgs dzīves mērķis vaislība Juris Brasa 470;

2) Plur. vaislības, die Niederkunft, Entbindung:
vedējīšu māmiņai ceļā kļuva vaislībiņas BW. 16198, 3. (guosniņa) bijuse jau labi paaudzinājusēs, un drīzi bijušas gaidāmas vaislības Janš. Mežv. ļ. I, 165;

3) "raža": šuogad mums liela (cūku etc.) vaislība ² Bauske.

Avots: ME IV, 444

vē̦ds, = vēdiêns: viens vienīgs vanaga spārnu vē̦ds A. Grīns Septiņi un viens 7.

Avots: ME IV, 550

zvàigzniêns, eine mit Sternen besetzte Fläche: kāda debess! viss kâ viens vienīgs zvaigzniens! Janš. Dzimtene V, 173.

Avots: ME IV, 763