vienaliņa
vienaliņa, vienaļiņa, die Einzige (die einzige Tochter, Schwester): viena biju vienaliņa BW. 3673 var. es bij[u] viena vienaļeņa; man deveņi brāleliņi 16620.
Avots: ME IV, 656
Avots: ME IV, 656
'vienaliņa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: