vienbridu
viênbridu, viênbridus, viênbridū 2 Ahs., Adv., ( nur, immerfort) watend. lielceļš tik dubļaiņš, ka vienbridū (schrittweise watend) vien jābrauc: zirgs ne˙maz nevar tecēt Ahs. ceļš bijis tâ aizdzīts, ka vienbridu vien bijis jābrauc Janš. Dzimtene 2 I, 117. pa... mālu skrīni vienbridus vien brizdami Bandavā I, 18. tikai suoļuos vien vienbridus varēja kaut kâ stum-ties uz priekšu Nīca 7.
Avots: ME IV, 657
Avots: ME IV, 657