viênruocis (li.
vienrankis ), Plur.
viênrùoči 2 Prl. n. FBR. VI, 89; Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 15,
1) ein Einhändiger U., Spr.:
tas ir tāds kruopls - vienruocis: kreisai ruokai viņam trūkst dilbas Janš. Bandavā I, 163;
2) vienruocis U., Plutte 98, Gr.Buschh., Mar., Meiran, Siuxt, Trilc.,
vienruoča izkapts Etn. III, 72,
vienruoce Etn. II, 185, Golg., Ramkau, Selb., Vīt.,
vienruoces izkapts Ronneb.,
die kurze, mit einer Hand geführte Sense Abbild. s. Bielenstein Holzb. 496): labību pļauj ar vienruoci Etn. II, 185.
Zaļeniekos un Džakstē pļaujuot auzas un miežus..., ja tie pārāk gari,... ar vienruoci III, 72.
jāsataisa vienruoce, ka var sākt rudzus pļaut Selb.
Avots: ME IV,
663,
664