vieplis
I vieplis: apslē̦pdama savas jaunības īstuo daiļumu netīrā krāsu vieplī (d. h. Schminke und Puder) Daugava 1939, S. 325.
Avots: EH II, 797
Avots: EH II, 797
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vieplis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vieplis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
vieplis
I vieplis, eine Verkleidung, Hülle, Maske L. (U.:"scheint unbek."): ragaiņi nuoņe̦m savus viepļus Lautb. Vidv. 68. nuovadnieki ar viepļiem uz ģīmjiem Janš. Bandavā II, 263 (ähnlich Mežv. ļaudis II, 14, 29). kas tu par vīrieti? tik vīrieša vieplis! I, 175. Zu viept.
Avots: ME IV, 669
Avots: ME IV, 669
vieplis
Šķirkļa skaidrojumā (1)
viept
viept, viepju, viepu,
1) "sich mit einer
viepe verhüllen" L.; richtiger wohl: verhüllen (so bei Wid.): miglā viepta zināšana Izgl. III, 19, in Nebel gehülltes Wissen;
2) verziehen (das Gesicht)
Dunika. Refl. -tiês,
1) sich verkleiden, maskieren
L. ("nicht bek."U.); sich bekleiden, verhüllen Bielenstein Holzb. 429: vīru brāņas viepies Lautb. Ind. u. Arija 40;
2) = viebties Rutzau (mit iê ) Dunika, ("mit iê" ) Meiran. Nebst viepe, vieplis, atviept, vīpnuot zu li. atvìpti "herabhangen", vaipýtis "das Maul verziehen, gaffen", vypsóti "mit offenem Munde dastehen", apr. wipis "Ast", get. biwaibjan "umwindem", an. veifa "in zitternder Bewegung sein; schlingen, umwickeln", vīfinn "verhüllt", ai. vēpatē "zittert, bebt" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 240 f. und Persson Beitr. 235 ff.
Avots: ME IV, 669
1) "sich mit einer
viepe verhüllen" L.; richtiger wohl: verhüllen (so bei Wid.): miglā viepta zināšana Izgl. III, 19, in Nebel gehülltes Wissen;
2) verziehen (das Gesicht)
Dunika. Refl. -tiês,
1) sich verkleiden, maskieren
L. ("nicht bek."U.); sich bekleiden, verhüllen Bielenstein Holzb. 429: vīru brāņas viepies Lautb. Ind. u. Arija 40;
2) = viebties Rutzau (mit iê ) Dunika, ("mit iê" ) Meiran. Nebst viepe, vieplis, atviept, vīpnuot zu li. atvìpti "herabhangen", vaipýtis "das Maul verziehen, gaffen", vypsóti "mit offenem Munde dastehen", apr. wipis "Ast", get. biwaibjan "umwindem", an. veifa "in zitternder Bewegung sein; schlingen, umwickeln", vīfinn "verhüllt", ai. vēpatē "zittert, bebt" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 240 f. und Persson Beitr. 235 ff.
Avots: ME IV, 669