Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vilšus' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vilšus' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
vilšus
vilšus (unter vilšu): v., nevilšus runāt Nötk. "aplinkus, ne˙kuo neduomājuot runāt".
Avots: EH II, 784
Avots: EH II, 784
Šķirkļa skaidrojumā (7)
krāpt
krâpt, - pju, - pu PS., E., [Neuenb., Preili, Nerft, Lipskaln, kràpt 2 Kl., Lis., Alswig, Kr.], krâpt 2 [Dond., Nigr., Lautb., Selg., Bauske, Dunika], Kand., krāpt [Jürg., N. - Peb., Serbigal], C., Smilt. (li. krópti), tr., trügen, betrügen: Sprw. krāp krāpšus, vil vilšus, tik ar varu neņem. Refl. -tiês, sich betrügen, täuschen: viņi abi krāpjas viens uotru.
Avots: ME II, 267
Avots: ME II, 267
neviļām
neviļãm, neviļuõt, neviļu, neviļus, nevilšãm, nevilšu, nevilšus, nevilšu dēļ Jaunpils, unabsichtlich, ohne Vorsatz, von ungefähr: neviļām es iegāju jaunu meitu istabā BW. 14623. neviļuot iesēduos tautietim kamanās 17889, 13. nevilšām es iesēdu kalpa puiša kamanās 17875, 8. cilvē̦ks nevilšu atruon viņa apģē̦rbu LP. VII, 888. nevilšus viņai iešāvās kāds vārds prātā A. XI, 107. viņš neviļus tika ievilkts viņu sarunās. Vēr. II, 310. Zu vilt.
Avots: ME II, 739, 740
Avots: ME II, 739, 740
nevīšus
uzslidināties
uzslidinâtiês, glitschend, Schlittschuh laufend geraten auf: viņš nevilšus uzslidinājās uz plānā le̦dus Bauske.
Avots: ME IV, 380
Avots: ME IV, 380
uztaustīt
uztaûstît, tastend, befühlend auffinden: uztaustīt auguonu. uztaustīt tumsā duris, salmuos ābuolus. Refl. -tiês,
1) tastend auf etw. geraten, hinaufgelangen:
tumsā kam virsū uztaustīties. uztaustīties pa trepēm augšā;
2) man nevilšus uztaustījās cirvis, tastend geriet ich versehentlich auf ein Beil.
Avots: ME IV, 391
1) tastend auf etw. geraten, hinaufgelangen:
tumsā kam virsū uztaustīties. uztaustīties pa trepēm augšā;
2) man nevilšus uztaustījās cirvis, tastend geriet ich versehentlich auf ein Beil.
Avots: ME IV, 391
vilšu
vilt
II vil̂t (li. vìlti "trügen" Būga KSn. I, 37, Daukša Post. 28, 28 und 33, 15 ) Kl., Prl., Wolm., vil̃t A.-Ottenh., Salisb., Zögenhof, Praes. viļu oder (s. Le. Gr. 591) *veļu, Praet. vîlu Wolm. u. a., (mit ì 2 ) Kalzenau, KatrE., Kl., Saikava, (mit î 2 ) Salisb. od. vilu Dobl., Dond., Kab., Lfn., Mahlup, Nerft,
1) trügen, betrügen
U: vilšus, tautas, neviliet! BW. 13504, 2; viļama diena St. der erste April;
2) (ungewöhnlich) lockend bitten:
meita atkal vīluse muļķītim pa sacīt taču taisnību LP. IV, 69. Refl. -tiês,
1) sich täuschen, sich versehen
U.; irre gehen: nu bijāt vīlušies: saņē̦muši vara naudu preti rudzu malējiņu BW. 13652. viņas bez ceļa... viļas Dz. V. (unpers.) tev viļas, du bist im Irrtum U.;
2) = vil̂t: viņš tevi viļas un piesmejas tevi Glück Syrach 13, 6;
3) sich einschleichen"
L., St. - Subst. vilšana, das Trügen, Betrügen; vilšanâs, das Sichtäuschen, die Täuschung: piedzīvuot vilšanuos; vīlẽjs, wer trügt, betrügt; wer (mit Trug) lockt: puisīt[i]s meitu vīlējiņš (Var.: smē jējiņš) BW. 12779 var, meitenīt[e]... puiša vīlējiņa 33088, 6. daudz man tādu vīlējiņu, kad es būtu gājējiņa 14875. veļu māte vīlējiņa mani jaunu pievīlusi 27536, 6. Wohl nebst vilties "hoffen", vilbinât, vildît(ies) und apr. prawilts "verraten" (nach Būga KSn. I, 37) zur Wurzel von vẽlêt 1, vaļa (s. dies) und li. vélti und in diesem Fall wohl zu trennen von gr. ου̊̃λος (dazu gestellt von Fick Wrtb. I 4 , 551 und Bechtel Lexil. 259 f.), sowie von ir. fell "Falschheit" (dazu gestellt von Strachan KZ. XXXIII, 304 und Walde Vrgl. Wrtb.I I 298) und arm. gałt "heimlich", goł "Dieb" (dazu gestellt von Meillet MSL. IX, 150 und Esquisse 22). Da im Baltischen die präsenti schen i̯o- Stämmen meist transitiv und öftters geradezu kausativ sind (s. Le. Gr. 590),so konnte neben dem ererbten *uelmi "ich will" ein u̯eli̯ō oder u̯ili̯ō "mache wollen (wünschen)" "mache lüstern" > "locke" > "trüge" aufkommen. Vgl. auch Bezzenberger BB. IV, 314.
Avots: ME IV, 596
1) trügen, betrügen
U: vilšus, tautas, neviliet! BW. 13504, 2; viļama diena St. der erste April;
2) (ungewöhnlich) lockend bitten:
meita atkal vīluse muļķītim pa sacīt taču taisnību LP. IV, 69. Refl. -tiês,
1) sich täuschen, sich versehen
U.; irre gehen: nu bijāt vīlušies: saņē̦muši vara naudu preti rudzu malējiņu BW. 13652. viņas bez ceļa... viļas Dz. V. (unpers.) tev viļas, du bist im Irrtum U.;
2) = vil̂t: viņš tevi viļas un piesmejas tevi Glück Syrach 13, 6;
3) sich einschleichen"
L., St. - Subst. vilšana, das Trügen, Betrügen; vilšanâs, das Sichtäuschen, die Täuschung: piedzīvuot vilšanuos; vīlẽjs, wer trügt, betrügt; wer (mit Trug) lockt: puisīt[i]s meitu vīlējiņš (Var.: smē jējiņš) BW. 12779 var, meitenīt[e]... puiša vīlējiņa 33088, 6. daudz man tādu vīlējiņu, kad es būtu gājējiņa 14875. veļu māte vīlējiņa mani jaunu pievīlusi 27536, 6. Wohl nebst vilties "hoffen", vilbinât, vildît(ies) und apr. prawilts "verraten" (nach Būga KSn. I, 37) zur Wurzel von vẽlêt 1, vaļa (s. dies) und li. vélti und in diesem Fall wohl zu trennen von gr. ου̊̃λος (dazu gestellt von Fick Wrtb. I 4 , 551 und Bechtel Lexil. 259 f.), sowie von ir. fell "Falschheit" (dazu gestellt von Strachan KZ. XXXIII, 304 und Walde Vrgl. Wrtb.I I 298) und arm. gałt "heimlich", goł "Dieb" (dazu gestellt von Meillet MSL. IX, 150 und Esquisse 22). Da im Baltischen die präsenti schen i̯o- Stämmen meist transitiv und öftters geradezu kausativ sind (s. Le. Gr. 590),so konnte neben dem ererbten *uelmi "ich will" ein u̯eli̯ō oder u̯ili̯ō "mache wollen (wünschen)" "mache lüstern" > "locke" > "trüge" aufkommen. Vgl. auch Bezzenberger BB. IV, 314.
Avots: ME IV, 596