Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'vinga' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'vinga' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

dvinga

dviñga: auch Dunika, Libau, N.-Peb.

Avots: EH I, 351


dvinga

dviñga [Dond., Wolm., Salis]. dviņģis. der Dunst. [Zu dvans als Kuronismus oder Lituanismus.]

Avots: ME I, 538


dvingains

dviñgains, dunstig: dvingaina istaba; dvingains gaiss.

Avots: ME I, 538


vinga

I viñga,

1) = dvinga U., Dond., Kl.-Irwen, Ruj., Salis, Sikrags: bail, ka vingā ne apdulst Dond. n. FBR. VI, 67;

2) "ieduomīgas duomas" Salis. Wenigstens in der Bed. 1 wohl in livischer Aussprache aus dvinga, wenn liv. und estn. wing "Dunst" aus dem Le. stammen.

Avots: ME IV, 599



vingaļi

viñgaļi: zur Etymologie s. Būga Liet. k. žod. CVII.

Avots: EH II, 785


vingaļi

viñgaļi Dond., kleine zusammengerollte Heubüschel Dond. n. RKr. XVII, 64.

Avots: ME IV, 599



vingars

vingars (tahmisch aus vingrs?), bedachtsam Für. I.

Avots: ME IV, 599

Šķirkļa skaidrojumā (7)

apņemt

apņemt, auch apnemt, apjemt, tr.,

1) umnehmen:
drānu ap ple̦ciem; apņemi zirgam pinekli divreiz ap kāju;

2) umfassen, umschliessen, umgeben, umhüllen:
salīcis, sakucis apņe̦m visu tīrumu RKr. VII, 108. ieleja bij apņe̦mta ar kuplu mežu Kaudz. M. elles saitas mani apņēma II Sam. 22, 6; it kā migla apnē̦muse acis un prātu Aps. silta vakara krē̦sla apnē̦muse pilsē̦tu Vēr. I, 1155;

3) umfassend ergreifen, umstellen:
svelme šuo jau apņē̦muse LP. VI, 286; ļaudis apņē̦muši manu skaistu augumiņu BW. 8900;

4) umfassend die Besinnung rauben, berauschen, betäuben:
stiprs alus, dvinga apņe̦m galvu Etn. II, 56;

5) ein Weib nehmen, heiraten:
apņems mani ciema puiši BW. 9915; häufig mit dem Zusatz par sievu: kungs baltvaidzīti apņe̦m par sievu LP. IV, 31. Refl. -tiês,

1) sich etw. umnehmen:
apņemies vaŗa ķēdes BW. 15227;

2) einen Plan fassen, beabsichtigen, sich vornehmen, sich anheischig machen:
lācis ieraudzīja arāju un apņēmās tuo ar visu zirgu apēst Etn. III, 14. druosenieks apņēmās aitas vaktēt LP. VI, 291;

3) sich vornehmend geloben:
priekš dieviņa apņēmuos, nuoskumuši nedzīvuot BW. 96. es nupat tuo sevī e̦smu apņē̦musēs Vēr. I, 1092;

4) die Rolle jem. übernehmen, sich verdingen als
(par): Sprw. kad par zirgu esi apņēmies, tad ej, kamē̦r sprāgsti;

5) sich verheiraten;
apņemšanās, apņē̦mums, der Vorsatz, der Entschluss: neatlaisties nuo savas apņemšanās; viņa pie sava apņē̦muma cieti turas Etn. III, 16; apņē̦mumuos neizpildīt Etn. III, 96.

Avots: ME I, 110


atžeibt

atžèibt, intr., wieder zum Bewusstsein kommen: dvinga viņam bija samaņu paņē̦musi; vajadzēja krietni nuogaidīt, kamē̦r atžeiba Wid.; munter werden, sich erholen, erstarken Grünh., AP.: pasistā vista atžeiba gan, bet vēl tāda gurde̦na A. XIV, 2, 73.

Avots: ME I, 213



dvans

dvans. [dvana (li. dvana Miež.) Erlaa], dvanums Bers., Dunst, Dampf: panest tādu gaisu, tādu dvanumu Aps. J. Pie pag. tiesas 9. Reimwort zu tvans. Vgl. dvinga und av. dva,nman- "Wolke", dunman- "Nebel", ai. àdhvanīt "erlosch"; s. Persson Beitr. 580 f. und 744 1 und Zubatý AfslPh. XVI, 392].

Kļūdu labojums:
tiesas 9 = tiesas 8

Avots: ME I, 536


dvīga

[II dvìga 2 Alswig "Hitze. Schwüle; dvinga (Dunst), Qualm". Anscheinend die echt le. Form für dvinga.]

Avots: ME I, 538


ruša

I ruša Wid.,

1) ruša Grawendahl, ru˙šiņa Bielenstein Holzb., die Aschengrube am Backofen
L., St., die Schürstelle, Herdgrube: visi pe̦lni nuo rušas pazuduši LP. VI, 121. palika rušiņa nerušināta BW. 18848, tu mīzi rušiņā 35193, man salst pie dzīves aukstās rušas Plūd. rušā dvingainā pēc jūtu plēnēm tvarsti MWM. VII, 56;

2) ruša, verächtliche Bezeichnung für eine Person: nāc tu, ruša (Var.: ruža, rusma, rumba), istabā! BW. 18869 var. Wohl zu ràust.

Avots: ME III, 564


tvangains

tvangaîns, dunstig: tvangains gaiss Fest. tvangaina istaba ebenda. Vgl. tvanks und dvingains.

Avots: ME IV, 288