atvingurot
‡ atvin̂guŗuôt 2 Dunika, Kal., sich windend herkriechen: čūska atvinguŗuoja pa zâli.
Avots: EH I, 181
Avots: EH I, 181
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vingurot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vingurot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
vingurot
vinguroties
viñguruôtiês Līn.,
1) sich winden
Wain. (mit iñ): dêle butelē vinguruojas: būs slikts laiks Wain.; sich (sich windend) zu befreien suchen Nötk.;
2) langsam, ungeschickt gehen
(mit iñ ) Frauenb.: kuo tu tâ vinguruojies, tâ lē̦ni! Frauenb. Zur Wurzel von vingrs I.
Avots: ME IV, 600
1) sich winden
Wain. (mit iñ): dêle butelē vinguruojas: būs slikts laiks Wain.; sich (sich windend) zu befreien suchen Nötk.;
2) langsam, ungeschickt gehen
(mit iñ ) Frauenb.: kuo tu tâ vinguruojies, tâ lē̦ni! Frauenb. Zur Wurzel von vingrs I.
Avots: ME IV, 600