apvirāt
‡ apvirât AP., (eine ganze Anzahl von Türen) auf- und zumachen: velti a. visas duris.
Avots: EH I, 126
Avots: EH I, 126
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'virāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'virāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
izsvirāt
nosvirāt
svirāt
svirât,
1): auch Kalz., Neuhausen;
3): svirājuot akas vindu I. Leimane Latvju mēnešr. 1942, 237.
Avots: EH II, 619
1): auch Kalz., Neuhausen;
3): svirājuot akas vindu I. Leimane Latvju mēnešr. 1942, 237.
Avots: EH II, 619
svirāt
svirât, -ãju,
1) wiederholt mit dem Hebebaum heben
Bers., Odensee, Lasd., Schujen, Nötk., Vīt., Nigr., Wid.: ve̦lni ņē̦mušies ar svirtēm laukā svirāt krē̦slu LP. VII, 262. (puiši) ar buomjiem svirājami (Var.: cilājami) BW. 12926, 9;
2) wiederholt gleichsam abwägend heben
Bauske, Bers.; wägen Lennew.: Ķirps ņuku svirāja ruokā MWM. VIII, 594;
3) (den Brunnenschwengel) wiederholt herunterziehen und hinauflassen:
tik daudz ūdens smeļuot bija gan, kuo svirāt vindu Nötk.
Avots: ME III, 1161
1) wiederholt mit dem Hebebaum heben
Bers., Odensee, Lasd., Schujen, Nötk., Vīt., Nigr., Wid.: ve̦lni ņē̦mušies ar svirtēm laukā svirāt krē̦slu LP. VII, 262. (puiši) ar buomjiem svirājami (Var.: cilājami) BW. 12926, 9;
2) wiederholt gleichsam abwägend heben
Bauske, Bers.; wägen Lennew.: Ķirps ņuku svirāja ruokā MWM. VIII, 594;
3) (den Brunnenschwengel) wiederholt herunterziehen und hinauflassen:
tik daudz ūdens smeļuot bija gan, kuo svirāt vindu Nötk.
Avots: ME III, 1161
uzsvirāt
uzsvirât, mit einem Hebel (hin)aufhebcn Bers.: u. akmeni, apgāzušuos ve̦zumu; in Base auch: aufwecken (vöm Schlaf).
Avots: ME IV, 387
Avots: ME IV, 387
virāt
virât: auch Sermus; v. durvi Jürgens 66. uozuolvārti ... gadiem nevirāti A. Upītis Pirmā nakts 26.
Avots: EH II, 786
Avots: EH II, 786
virāt
virât, -ãju, = virinât I, (wiederholt) auf- und zumachen RKr. XX, 54, Adleenen, Ahswikken, AP., Assiten, Bers., Blumenhof, Burtn., Butzkowsky, Drosth., Erlaa, Fehteln, Fehsen, Grawendahl, Gr.-Buschh., Grenzhof, Grünw., Kabillen, Kurmen, Laud., Lennew., Lubn., Mar., Meselau, N.-Peb., Nikrazen, Nötk., Ob.-Bartau, Ogershof, Pilten, Ruhental, Ruj.-Thorney, Salwen, Schrunden, Schwaneb., Sehmen, Semershof, Serbigal, Sessw., Smilt., Swehthof, Turlau, Uozuolnieki, Vīt., Warwen, Wormen: Jānīšam treji vārti, visi treji virājami BW. 32921 var. kuo tu virā tās durvis? Grawendahl, Vīt. tiesas durvis nebūs jāvirā Blaum. vējš virā luogu Grünw. muti virāt Sessw.,
a) vergeblich sprechen;
b) leeres Zeug schwatzen.
Refl. -tiês, sich öffnen und schliessen: mutīte vienmē̦r virājas Seifert Chrest. III, 3, 145 (ähnlich: A. v. J. 1896, S. 507). viņa acis lē̦ni . . . virājās Saul. III, 219.
Avots: ME IV, 602
a) vergeblich sprechen;
b) leeres Zeug schwatzen.
Refl. -tiês, sich öffnen und schliessen: mutīte vienmē̦r virājas Seifert Chrest. III, 3, 145 (ähnlich: A. v. J. 1896, S. 507). viņa acis lē̦ni . . . virājās Saul. III, 219.
Avots: ME IV, 602
virāt
viŗât, (die Tür) wiederholt öffnen und schliessen (wie kleine Kindee zu tun pflegen) Frauenb. Zu vẽrt.
Avots: ME IV, 620
Avots: ME IV, 620
Šķirkļa skaidrojumā (1)
svirte
svirte Pas. I, 224 (aus Arrasch), ein Hebel, Hebebaum Kronw. n. U.: muļķītis pagrābj labu svirti un gāž... egli nuo saktrēm LP. V, 390. ve̦lni ņē̦mušies ar svirtēm laukā svirāt krē̦slu VII, 262. paliek svirti akmenim apakšā 707, dzelzs svirte 254. pārlikt svirti pār ve̦zumu IV, 7. Zu svḕrt.
Avots: ME III, 1162
Avots: ME III, 1162