virdzēt
virdzêt: kad laiva atšaujas uz krasta malu, tad ūdens iepakaļis virdz un jaucas un burzguļuo Blaum. Raksti VII 5 (1935), 296, griež sniegā slieces virdzuošas vagas X 4 (1938), 134.
Avots: EH II, 787
Avots: EH II, 787
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'virdzēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'virdzēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
virdzēt
virdzêt, -u od. -ẽju, -ẽju "?": sudraba upīte garām virdz Stari I, 139. tur rati virdz Apsk. v. J. 1903, S. 220. juo dziļa vāts, juo sārti ziedi virdz Rainis Gals un sākums 125. sniegs virdzējis ap galvu A. XX, 403.
Avots: ME IV, 604
Avots: ME IV, 604
žvirdzēt
‡ žvirdzêt "?": (tiltam ar vaŗa gruodiem bāleliņš) pāri brauc ... kâ mēnesis žvirdzē̦dams Tdz. 55035.
Avots: EH II, 824
Avots: EH II, 824