Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'virdze' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'virdze' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

virdze

virdze, ein grosser Haufe Kurl. n. U., eine Menge Bers.: liela virdze luopu Bers. tie saskries garās virdzēs Sudr. E. A. v. J. 1899, S. 406. garā virdzē. . . atmiņas . . . gar viņu gāja Dēmons 25. lielu darbu virdzēs MWM. VI, 406. Zu verdze.

Avots: ME IV, 604

virdzenēt

virdzenêt U., -ẽju, virdzinât, = virzinât, langsam vorwärtsschieben U.: virdzini akmeni ar buomi uz šuo pusi! U. Zu li. *pavirgti "?" (pavirgdamas elgetai pagal' reikalą jo Daukša Post. 10,1 in Wolters Neuausgabe), aksl. vrěsti "werfen" resp. zu lat. urgēre "drängen"?

Avots: ME IV, 604

Šķirkļa skaidrojumā (6)

verdze

verdze, eine (lange) Reihe (mit er̂ ) Kr., Lubn., Meiran, Selsau, Vīt., (mit er̂ 2 ) Grünw.; eine verworrene Reihe Borchow, Meiran; ein grosser Haufe U.: guovis iet verdzē (eine hinter der anderen) Lubn. liela, gaŗa verdze braucēju Vīt. liela verdze čigānu Plūd. LR. III, 55. viņam nāk pakaļ liela verdze cilvē̦ku Grünw. ve̦se̦la rinda jaunkundžu - ve̦se̦la verdze Saul. III, 213. Nebst varga III und virdze und alb. vargari "Reihe, Trupp" anscheinend zur Wurzel von vẽrt "reihen".

Avots: ME IV, 539

virģele

virģele,

1) eine grosse Menge
(mit ir̃ ) Frauenb., ein Haufe, eine Reihe: ābuoļi saauguši uz zariem virģelēm vien Frauenb. suņi skrejuot pa divdesmit līdz trīsdesmit vienā virģelē Janš. Mežv. ļ. I, 347;

2) auf einen Faden aufgereihte Stroh- und bunte Papierstückchen, die als Schmuck an der Zimmerdecke angebracht werden
(mit ir̃ ) Iw.; eine Art Strohkette: nuo garsaimiem pina gre̦dze̦nus - riņģīti riņkītī, līdz iznāca gara vir̃ģele, kuru izvazāja un izlīkumuoja gar sienām un dziedriem Ranken n. RKr. XVI, 108;

3) "?": diža, gara virģele tā tautu meita BW. 16738. In den Bedd. 1-2 als ein Lituanismus zu virdze.

Avots: ME IV, 605

virksne

virksne,

1) = virkne Odensee, Stockm.;

2) ein grosser Haufe
Kurl. n. U.: cilvē̦ku virksne Stockm.;

3) virksne Dond., virksnis, Plur. vir̃kšņi Dond., Kartoffelstauden;
vir̃kšņi Mesoten, vertrocknetes Erbsen- resp. Linsenstroh: kur lielas virksnes (virkšņi), tur labi rāceņi apakšā Dond. n. RKr. XVII, 64. nuovītušiem rāciņu virkšņiem Plūd. Rakstn. 1, 60. In den Bedd. 1-2 zu vērt; in der Bed. 2 vielleicht für etymologisches *virgsne (vgl. virdze). Lidens Annahme Stud. z. tochar. Sprachgesch. 29, dass virksne 2 auf *virsne zurückgeht, ist möglich, aber nicht notwendig. In der Bed. 3 nebst virkši, virkšķis I und vir̃kšļi zu li. vir̃kščiai "steifes, starkes Kraut von Kartoffeln, Bohnen; Ranken von Erbsen, Hopfen u. a."; virks- hier entweder aus virsk- (so nach Būga KSn. I, 298, der das zu gehörige li. virkščià "grochowina" zu li. virkšti "welken" stellt), oder aus virs- nach Walde Vrgl. Wrtb. I, 273, der li. virkščiai zu le. virši "Heidekraut" stellt (wie aber r. вéрескъ "Heidekraut" zeigt, kann le. virks- auch in diesem Fall aus virsk- umgestellt sein); vgl. dazu virkšņi II.

Avots: ME IV, 606