aizvirpināt
àizvir̃pinât, tr., herumdrehend wegwehen: ziemelis aizvirpina nuodzeltējušas lapas tāļu pruom Laps.
Avots: ME I, 60
Avots: ME I, 60
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'virpināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'virpināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
apvirpināt
‡ apvir̃pinât Stenden,
1) wiederholt (zwischen den Fingern) umdrehen:
a. zariņu pirkstuos;
2) mühsam und langsam herumwälzen um:
a. mucu ap aku.
Avots: EH I, 126
1) wiederholt (zwischen den Fingern) umdrehen:
a. zariņu pirkstuos;
2) mühsam und langsam herumwälzen um:
a. mucu ap aku.
Avots: EH I, 126
izvirpināt
‡ izvirpinât,
1) "atrisinât, atšķetinât" (mit ir̃ ) Schnehpeln: i. dzijas;
2) "?": saimnieks devis vilnu i. taisni Pas. IV, 161.
Avots: EH I, 496
1) "atrisinât, atšķetinât" (mit ir̃ ) Schnehpeln: i. dzijas;
2) "?": saimnieks devis vilnu i. taisni Pas. IV, 161.
Avots: EH I, 496
pavirpināt
pavir̃pinât, ein wenig, eine Zeitlang drehen: piepēši pavirpina zvē̦ru virsnieka zariņu LP. IV, 211. pavirpināja ze̦lta gre̦dze̦nu LP. V, 41. dē̦ls pavirpina, pagruoza spalviņu riņķī LP. VI, 338.
Avots: ME III, 138
Avots: ME III, 138
savirpināt
savirpinât, tr., zusammendrehen: sagriezis (savirpinājis) vārpas kušķuos LP. VI, 124. Refl. -tiês, sich zusammendrehen: katra matu šķipsna bij uz augšu savirpinājusēs A. v. J. 1893, S. 231.
Avots: ME III, 788
Avots: ME III, 788
uzvirpināt
virpināt
virpināt
virpinât,
1) kreisen lassen, drehen
(mit ir̃ ) Frauenb.; zwischen den Fingern drehen, rollen (mit ir̂ 2 ) Selg., (mit ir̃ ) Stenden, Wandsen; von einer Spule, einer Garnwinde (etwas Rundem überhaupt) abwickeln (mit ir̂ 2 ) Schibbenhof; wirbeln: viņš pajēma diegu un virpināja Selg. saslapināja zābaku auklu un galu virpināja pirkstuos Jaun. mežkungs 183, virpinādams pirkstuos ... zariņu A. Brigader Daugava I, 1208. gre̦dze̦nu virpināt LP. lV, 84; VI, 855. irbu galus virpinādami (riņķī ātri griezdami, ritinādami) Populāra astronomija 22. rūķīši stiepa un virpināja un vērpa Kurbads. virpinādami ar vārpsti starp pirkstiem garu, smalku sūcienu Janš. Mežv. ļ. I, 382. virpinuot ar vārpsti pakulas Il, 97. vējš virpina putekļus B. Vēstn.;
2) zittern machen
Rutzau. Refl. -tiês, sich drehen, kreisen, wirbeln (intr.): tâ virpinājās viņa duomas A. Brigader Daugava I, 1208.
Avots: ME IV, 609
1) kreisen lassen, drehen
(mit ir̃ ) Frauenb.; zwischen den Fingern drehen, rollen (mit ir̂ 2 ) Selg., (mit ir̃ ) Stenden, Wandsen; von einer Spule, einer Garnwinde (etwas Rundem überhaupt) abwickeln (mit ir̂ 2 ) Schibbenhof; wirbeln: viņš pajēma diegu un virpināja Selg. saslapināja zābaku auklu un galu virpināja pirkstuos Jaun. mežkungs 183, virpinādams pirkstuos ... zariņu A. Brigader Daugava I, 1208. gre̦dze̦nu virpināt LP. lV, 84; VI, 855. irbu galus virpinādami (riņķī ātri griezdami, ritinādami) Populāra astronomija 22. rūķīši stiepa un virpināja un vērpa Kurbads. virpinādami ar vārpsti starp pirkstiem garu, smalku sūcienu Janš. Mežv. ļ. I, 382. virpinuot ar vārpsti pakulas Il, 97. vējš virpina putekļus B. Vēstn.;
2) zittern machen
Rutzau. Refl. -tiês, sich drehen, kreisen, wirbeln (intr.): tâ virpinājās viņa duomas A. Brigader Daugava I, 1208.
Avots: ME IV, 609