Paplašinātā meklēšana

virse,

1): (kartupeļus) bērt vāģu virsē Austriņš Raksti VII, 105.

Avots: EH II, 788

virse,

1) der Wagenkorb
Bieienstein Holzb. 540;

2) = virsa L., St.

Avots: ME IV, 611

virseles, = vērzeles. Pferdesielen, Pferdegeschirr U. Wohl für virzeles (s. dies), aus d. Fürsel (z. B. in Stenders Wrtb. als Übersetzung von le. vērzeles).

Avots: ME IV, 611

vìrse̦lkuons, der Oberasm: viņš spieda ar virse̦lkuonu pret saviem sāniem A. XX, 84.

Avots: ME IV, 611

vir̂sen ² : mit e, auch Pilten.

Avots: EH II, 788

vir̂sen ² Suhrs n. FBR. VII, 52, vir̂se̦n ² Ugalen n. FBR. VII, 29; Rothof n. FBR. VIII, 129, Adv., = virsū.

Avots: ME IV, 611

‡ II vìrsene ² Kalnemois, das Heidekraut.

Avots: EH II, 788

virsene Oppek. n. U., Mahlup, = virsaine, virsaune, virsuotne.

Avots: ME IV, 611

virsenes (wohl mit -z-), Hühnerdarm (Pflanze) Mag. III, 1, 132.

Avots: ME IV, 611

virsenieks, ‡

2) "kas nuostājas kēŗnes pienam un sūkalām pa virsu, kad silda rūgušpienu" (mit ir̂ ² ) Frauenb.

Avots: EH II, 788

virsenieks, s. virsinieks.

Avots: ME IV, 611

virses, = virši, Heidekraut (erica vulgaris) Mag. IV, 2, 74. virses "alsine media, Vogelkraut, Hühnerdarm" Mag. IV, 2, 83 ist wahrscheinlich fehlerhaft für virzes (s. dies).

Avots: ME IV, 611

I vàlsts, -s (r. вóлость "Amtsbezirk") Drosth., Schujen, Wolm. u, a., (mit al̂ ² ) AP., Arrasch, Jürg., Salis u, a., val̃sts, -s Selg., Siuxt, valsts, -s L., U., Glück, val̂ste ² Ruj., val̃ste Dond., Dunika, Nigr., Stenden, Zabeln, valste Salisb., valsta (?) Manz., Glück,

1) das Reich, der Staat
U., Kurl.: nuo ve̦lla valstas Manz. Post. I, 33. iemantuojieta tuo valstu, katra jums sataisīta ir! 24. visās viņu valstās Glück IV Mos. 21, 25. nuo tās ķēniņa valsts Josuus 13, 27. ka tie Zaula ķēniņa valstu viņam piegrìeztu I Chron. 13, 23. ķēniņiem un valstām Esra 4, 15. gribē̦dams tuo nuo tās valsts izdzīt I Makkab. 11, 63. - augu valsts Konv. ² 829, das Pflanzenreich; dzīvnieku valsts, das Tierreich;

2) Demin. vàlstele ² Vīt., = pagasts 3, das Gebiet, die Gemeinde U., Livl. (unbek. in Adiamünde), Memelshof, Sonnaxt: deviņ[u] valstju (?) puiši nāca BW. 5854, 3 var. tā nu ir tā mana valstele (mein (kleines) Gebiet, meine Wirtschaft) Vīt. valsts tiesa, das Gemeindegericht U. baznīcas valsts, das Kirchspiel St.; muižas valsts, Gebiet, das zu einem Hof gehört St.;

3) valsta (?), die Macht (veraltet):
e̦smu cilvē̦ks . . . apakšan virsenieku valstu ("der Obrigkeit untertan") Manzel Post. I, 154. kad . . . valsta nuo Jūda būs atje̦mta, un judi paši nevaldīs 348. Nebst li. val̃ščius "Amtsbezirk" zu valdît; vgl. dazu auch Švābe Latv. kult. vēsture I, 1, 192.

Avots: ME IV, 459, 460

I vìrsãji Nötk., PS., virsāji ² Kl., Lubn., virsāji Erlaa, vìrsēji ² Mar., virsēji U., virseji">virseji L., das Heidekraut (calluna vulgaris Salisb.): septembra mēnesi . . . saukuši par . . . virsāju mēnesi, juo šai mēnesī zied virsāji Etn. IV, 100; virsājs Mar., ein mit Heidekraut bewachsener Platz. Zu virsis I.

Avots: ME IV, 611

vìrsinieks, virsenieks">virsenieks Manz., virsnieks U., der Vornehmste, Oberste Manz. Lettus; der Obere, Oberste U.; (virsnieks) der Offizier: ik˙viens ir ... virseniekiems paklausīgs Enchiridion. Sprw.: labāk labs zaldāts būt nekâ slikts virsnieks Br. sak. v. 1489. saldati ar savu virsinieku Pas. IV, 285 (aus Atašiene). kara vīru virsniekam BW. 32099. nuo tuos kara virsinieku 32019, 5. parādiet, panāksnieki, kurš ir jūsu virsinieks! 20295, 5. tev sēdēt pie baznīcas par nabagu virsenieku 16329. laid tuo sē̦tas virsnieku ārā! (scherzhaft vom Hahn gesagt) Janš. Bandavā I, 21. Vgl. li. viršinįkas "virsnieks" bei Miežinis.

Avots: ME IV, 612

II virsis Vīt.,

1) = virsus, der Aufstrich auf Fladen, Kuchen: ar mentīti uzsmērē virsi Vīt. 54;

2) = virse">virse 1: pilns ratu virsis nuo viena paša teļa P. W. Šis ar mani tiesāties? 7.

Avots: ME IV, 612

virzeles, = vērzeles, Pferdegeschirr: pieci zirgi virzelēs (Var.: vērzelēs) BW. 25152 var. Vgl. virseles.

Avots: ME IV, 619

virzes,

1) Hühnerdarm
Elv., "Hühnerdärme aliis [sic!] Kieberkraut" L., Eingeweide von Vögeln L. (im deutsch-lett. Teil);

2) s. vir̂za. Vgl. virses. Wohl in beiden Bedd. zur Wurzel von vir̂za.

Avots: ME IV, 619