tît (li.
tìnti "schwellen") KL, Lös., Nerft, Neuenb., Preili, Prl., Serbigal, Wolm., (mit
î 2 ) AP., BL, Iw., Līn., Ruj.,
tĩt Salis,
tīti PlKur., Praes.
tinu od.
tiņu (Adsel, Siuxt, Stenden u. a.), Praet.
tinu, winden, wickeln, flechten U.:
dziju Grünh. u. a.
meitene tina dziju gabaluos Dtcm. pas. v. l, 62.
tīt bē̦rnu, ein Kind in Windeln wickeln. sniegā tīti krumi Vēr. l, 1297.
visums bija tīts... tumsībā SDP. VllI, 97. Refl.
-tiês,1) sich winden, sich wickelu, sich einwickeln: tinies... zīda ritultiņā! Br. 1.
tinies ze̦lta rultītī! 34.
kuo tinies kâ ē̦rkulis! 24.
tinies kâ pakulu kuodaliņa! 34.
kâ vista tinas pa pakulām RKr. VI, 1015.
čūska riteņu riteņiem tīdanuīs LP. VII, 485.
liepa auga ar uozuolu zariņiem tīdamies (Var.:
grìezdamās) BW. 22417.
man izauga gari mativizbulē tīdamies 5498
var. tīties skrandās Kundziņ Vecais Stenders 8.
še jums apse̦ga, tinaties, raustāties ar tuo! LP. V, 10. (fig.)
miegs tinas ap acīm;2) pa kājām tīties, im Wege sein: Ķencis uzkliedza, lai netinuoties pa kājām Kaudz. M. 146;
3) mit jem. Umgang haben, sich mit jem. einlassen U.;
sich mit etwas abgeben, beschäftigen Celm.:
meitiņ..., ar puišiem netinies! BW. 6596.
apsuolies ar viņu vairs netīties! Blaum.
kad tu vairs ar neskaidriem cilvē̦kiem netītuos Neik. 30.
gar puišiem tīties LP. 11, 69, es
netinuos gar uotru MWM.
tie vīri ir avju gani, juo tie ir vīri, kas ar luopiem tiņas (die mit Vieh umgehen) Glück I Mos. 46, 32.
tinās ar viltību (gehen mit Lügen um) Jerem. 23, 14.
es vairs ar mē̦liem netīšuos Blaum. Subst.
tîšana, das Winden, Wickeln bē̦rnu tīšanu Janš. Mežv. ļ. II, 390;
tîšanâs,1) das Sichwinden, Sichwickeln;2) das Sichabgeben (mit etwas), Verkehren; tinums, das einmalige, vollendete Winden, Wickeln; das Resultat des Windens, Wickelns; tinẽjs,1) wer windet, wickelt;2) ābuoļu tinējs, carpocapsa pomonella; plūmju tinējs, carpocapsa funebrana; riņķu tinējs, gastropacha neustria Balt. lauksaimnieks.
Nebst tanis, tina I, tiņa, tìkls, tiêvs und li. tãnas "Geschwulst" zu slav. teneto "Netz", ai. tanōti "dehnt (sich), spannt, zieht auf (ein Gewebe)", npers. tanīδan "drehen, spinnen", gr. τείνω, lat. tendō "dehne, strecke", got. ƥanjan "dehnen", ahd. donēn "sich spannen", ae. ƥindan "schwellen", gr. τόνος "Spannung", τάσις "Dehnung", air. tan "Zeit", lat. tenus, ai. tánti-ḥ "Schnur" u. a., s. Lidén IF. XIX, 332, Persson Beitr. 412 f, und 870 2 , Boisacq Dict. 947 f., Walde Wrtb z 771 f., Trautmann Wrtb. 323, Būga KSn. I, 293.Avots: ME IV,
205,
206