Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'vitenis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'vitenis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

vitenis

I vitenis (li. vìtenis "Rippe, Knie eines Kahnes" Bezzenberger Lit. Forsch. 200) N.-Bartau, Plur. viteņi Saraiken n. Bielenstein Holzb. 608, die Bootsrippen, Kniehölzer im Boot; viteņi, der Fussboden über den Bootsrippen N.-Bartau n. Etn. I, 121: atspe̦rdamies ar kājām laivas balstuos un viteņuos Janš. Tie, kas uz ūdens 13. Nebst. lat. vitus und gr. ἴτυς "Radfelge" zu vît?

Avots: ME IV, 628


vitenis

II vitenis "?": velns . . . izskatījies kâ sarkans gaismas vitenis Pas. IV, 237 (aus Serbigal).

Avots: ME IV, 628


vitenis

III vitenis "ein sichelförmiger (gekochter) pīrāgs" Bauske.

Avots: ME IV, 628

Šķirkļa skaidrojumā (3)

vītene

II vītene,

1) etwas Welkes
Borchow, Lubn., Meiran, Sessw., (auch vītenis) Wessen;

2) ein welker gefällter Baum (besonders eine Espe)
Marienhausen (mit î ); ein Baum, der dürr zu werden beginnt (vìtene 2, vitenis 2 ) Druw. n. RKr. XVII, 86; eine Blume, die zu welken beginnt (vītene, vītenis) Serben, (vĩtene) Nötk.: šī priede ir tāda vītene Druw. n. RKr. XVII, 86. purvājs ar... vītenēm priedēm Poruk V, 358;

3) vĩtenis C., Ramkau, (mit ì 2 ) Druw. n. RKr. XVII, 86, Saikava, Selsau, Vīt., vītenis N.-Peb., vītens Peb. n. U., unfertiges Heu ("apvītis sìens"): apvītis siens ir tik tāds vītenis Vīt. mums tāds vītenis ir uz pļavas, bet duomājam bāzt šķūnī Saikava;

4) ein ältliches Mädchen
Nötk.,N.-Peb., Sessw.: vai meitiešu trūkums pasaulē! gan jau kādas vītenes dabūšu Saul. III, 79;

5) ein kränklicher Mensch
(vìtenis 2 ) Golg., Saikava, Selsau; ein abmagernder Mensch (vìtenis 2 ) Druw.; ein Rekonvaleszent (von Menschen und Tieren gesagt) Vīt. (vìtenis 2 ): mans biedrs ir tāds vītenis, kâ uz diluoni Druw. n. RKr. XVII, 86. nav jau ve̦se̦ls, ir vēl tāds vītenis Vīt. biju bāls kâ vītenis Poruk III, 53;

6) eine halbgemästete Kuh
(mit ì 2 ) Vīt., ein solcher Ochs (vìtenis 2 ) Vīt.: šī guovs ir tik tāda vītene; vēl labi jābaruo, lai sauktu par nuobaruotu Vīt. nuo buļļa, tāda vīteņa, nav lāga gaļas luopa ders. Zu vĩst.

Avots: ME IV, 646, 647


vitiņi

vitiņi, die Bootsrippen, Kniehölzer Bielenstein Holzb. 618. Zu vitenis I.

Avots: ME IV, 629


vitinis

vitinis,

1) Knie am Kahn
BielU.;

2) "?": uz vitini (Radfelge?)
liek kalējs reipu virsū N.- Bartau. Vgl. vitenis I.

Avots: ME IV, 629