II vītene,
1) etwas Welkes Borchow, Lubn., Meiran, Sessw., (auch
vītenis) Wessen;
2) ein welker gefällter Baum (besonders eine Espe) Marienhausen (mit
î );
ein Baum, der dürr zu werden beginnt (vìtene 2, vitenis 2 ) Druw. n. RKr. XVII, 86;
eine Blume, die zu welken beginnt (vītene, vītenis) Serben,
(vĩtene) Nötk.:
šī priede ir tāda vītene Druw. n. RKr. XVII, 86.
purvājs ar... vītenēm priedēm Poruk V, 358;
3) vĩtenis C., Ramkau, (mit
ì 2 ) Druw. n. RKr. XVII, 86, Saikava, Selsau, Vīt.,
vītenis N.-Peb.,
vītens Peb. n. U.,
unfertiges Heu ("apvītis sìens"): apvītis siens ir tik tāds vītenis Vīt.
mums tāds vītenis ir uz pļavas, bet duomājam bāzt šķūnī Saikava;
4) ein ältliches Mädchen Nötk.,N.-Peb., Sessw.:
vai meitiešu trūkums pasaulē! gan jau kādas vītenes dabūšu Saul. III, 79;
5) ein kränklicher Mensch (vìtenis 2 ) Golg., Saikava, Selsau;
ein abmagernder Mensch (vìtenis 2 ) Druw.;
ein Rekonvaleszent (von Menschen und Tieren gesagt) Vīt.
(vìtenis 2 ):
mans biedrs ir tāds vītenis, kâ uz diluoni Druw. n. RKr. XVII, 86.
nav jau ve̦se̦ls, ir vēl tāds vītenis Vīt.
biju bāls kâ vītenis Poruk III, 53;
6) eine halbgemästete Kuh (mit
ì 2 ) Vīt.,
ein solcher Ochs (vìtenis 2 ) Vīt.:
šī guovs ir tik tāda vītene; vēl labi jābaruo, lai sauktu par nuobaruotu Vīt.
nuo buļļa, tāda vīteņa, nav lāga gaļas luopa ders.
Zu vĩst.Avots: ME IV,
646,
647