Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vitināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vitināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (18)
apšvitināt
‡ apšvitinât Dunika, Kal., Rutzau, wiederholt schnell herumdrehen: a. pāte̦gu ap galvu; a. (dancuojuot) meitu.
Avots: EH I, 120
Avots: EH I, 120
atšvitināt
‡ atšvitinât,
f) tr., (beim Tanz) schnell in die Runde drehend herschaffen
Dunika: puišis meitu atšvitināja līdz kambaŗa durīm;
2) intr., schnell herkommen, herlaufen
Dunika, OB.: tādu tālu ceļu atšvitinājis!
Avots: EH I, 175
f) tr., (beim Tanz) schnell in die Runde drehend herschaffen
Dunika: puišis meitu atšvitināja līdz kambaŗa durīm;
2) intr., schnell herkommen, herlaufen
Dunika, OB.: tādu tālu ceļu atšvitinājis!
Avots: EH I, 175
izsvitināt
izšvitināt
izšvitināt
izšvitinât,
[1) so schnell drehen, dass der Rock sich hebt]:
meitas viņš tad izgrieza un izšvitināja Janš.; [gehörig wedeln: izšv. lakatu pa gaisu Dunika;
2) vertun, vergeuden:
izšv. visu naudu Nigr.].
Avots: ME I, 814
[1) so schnell drehen, dass der Rock sich hebt]:
meitas viņš tad izgrieza un izšvitināja Janš.; [gehörig wedeln: izšv. lakatu pa gaisu Dunika;
2) vertun, vergeuden:
izšv. visu naudu Nigr.].
Avots: ME I, 814
kvitināt
kvitinât, tr., fakt. zu kvitêt, flimmern, glänzen lassen od. machen: viņa kvitināja tur savu vaiņagu. Vgl. BW. 5942.
Avots: ME II, 355
Avots: ME II, 355
nokvitināt
nošvitināt
‡ nuošvitinât,
1) schnell hinabfahren
Frauenb.: n. nuo kalna lejā;
2) eine Weile schwenken (schwingen)
Dunika: meita nuošvitināja lakatu puisim gar acīm;
3) vergeuden, vertrinken
Dunika, Stenden: n. visu naudu.
Avots: EH II, 99
1) schnell hinabfahren
Frauenb.: n. nuo kalna lejā;
2) eine Weile schwenken (schwingen)
Dunika: meita nuošvitināja lakatu puisim gar acīm;
3) vergeuden, vertrinken
Dunika, Stenden: n. visu naudu.
Avots: EH II, 99
pakvitināt
pašvitināt
sakvitināt
sakvitinât, flimmern machen (perf.): viņa sakvitināja vaiņagu tâ, ka visi uz tuo skatījās Nigr.
Avots: ME II, 661
Avots: ME II, 661
sašvitināt
svitināt
švitināt
švitināt
švitinât Līn. FBR. II, 57,
1) schnell in die Runde drehen oder schwingen
Stenden, Libau: zirgs švitina asti Gramsden, N-Bartau. gan es tavu ve̦cu māti gar uguni švitināšu BW. 10857 var. visas tās... gribas švitināmas Janš. Dzimtene 2 II, 24, meitu labi švitināt Apskats v. J. 1903, S. 66. milnu švitinuot riņķī Antrop. II, 21. Kausativform zu švist?
2) zechen, saufen
Stenden (erst in der Neuzeit). Refl. -tiês, sich schnell in die Runde drehen: puikas saķeras ruokām un švitinās riņķī Stenden. riteņa spieķi tik ātri švitinās, ka tuos ar aci ne˙maz nevar izšķirt Stenden. nešvitinies! apdzēsīsi uguni! Gramsden. viņa švitinājās airvien ātrāki Janš. Dzimtene 2 II, 90. Vgl. li. švìtinti "schmeissen" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 186.
Avots: ME IV, 118
1) schnell in die Runde drehen oder schwingen
Stenden, Libau: zirgs švitina asti Gramsden, N-Bartau. gan es tavu ve̦cu māti gar uguni švitināšu BW. 10857 var. visas tās... gribas švitināmas Janš. Dzimtene 2 II, 24, meitu labi švitināt Apskats v. J. 1903, S. 66. milnu švitinuot riņķī Antrop. II, 21. Kausativform zu švist?
2) zechen, saufen
Stenden (erst in der Neuzeit). Refl. -tiês, sich schnell in die Runde drehen: puikas saķeras ruokām un švitinās riņķī Stenden. riteņa spieķi tik ātri švitinās, ka tuos ar aci ne˙maz nevar izšķirt Stenden. nešvitinies! apdzēsīsi uguni! Gramsden. viņa švitinājās airvien ātrāki Janš. Dzimtene 2 II, 90. Vgl. li. švìtinti "schmeissen" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 186.
Avots: ME IV, 118
vitināt
vitināt
II vitinât "?": (gaŗi mati) būs labi māsiņai gar ruociņu v. Senkeviča Godi Vidus-Kursā, S. 72.
Avots: EH II, 791
Avots: EH II, 791