Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'vitināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'vitināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (18)

apšvitināt

apšvitinât Dunika, Kal., Rutzau, wiederholt schnell herumdrehen: a. pāte̦gu ap galvu; a. (dancuojuot) meitu.

Avots: EH I, 120


atšvitināt

atšvitinât,

f) tr., (beim Tanz) schnell in die Runde drehend herschaffen
Dunika: puišis meitu atšvitināja līdz kambaŗa durīm;

2) intr., schnell herkommen, herlaufen
Dunika, OB.: tādu tālu ceļu atšvitinājis!

Avots: EH I, 175




izšvitināt

izšvitinât,

[1) so schnell drehen, dass der Rock sich hebt]:
meitas viņš tad izgrieza un izšvitināja Janš.; [gehörig wedeln: izšv. lakatu pa gaisu Dunika;

2) vertun, vergeuden:
izšv. visu naudu Nigr.].

Avots: ME I, 814


kvitināt

kvitinât, tr., fakt. zu kvitêt, flimmern, glänzen lassen od. machen: viņa kvitināja tur savu vaiņagu. Vgl. BW. 5942.

Avots: ME II, 355



nošvitināt

nuošvitinât,

1) schnell hinabfahren
Frauenb.: n. nuo kalna lejā;

2) eine Weile schwenken (schwingen)
Dunika: meita nuošvitināja lakatu puisim gar acīm;

3) vergeuden, vertrinken
Dunika, Stenden: n. visu naudu.

Avots: EH II, 99


pakvitināt

[pakvitinât, ein wenig kvitinât: p. vaiņagu saulē Nigr.]

Avots: ME III, 53


pašvitināt

pašvitinât Rutzau, = pamāt: p. ar ce̦puri.

Avots: EH XIII, 180


sakvitināt

sakvitinât, flimmern machen (perf.): viņa sakvitināja vaiņagu tâ, ka visi uz tuo skatījās Nigr.

Avots: ME II, 661



svitināt

‡ *svitinât, zu erschliessen ausìzsvitinât.

Avots: EH II, 619


švitināt

švitinât,

1): auch OB. Refl. -tiês: sich beim Tanzen in die Runde drehen
Dunika.

Avots: EH II, 662


švitināt

švitinât Līn. FBR. II, 57,

1) schnell in die Runde drehen oder schwingen
Stenden, Libau: zirgs švitina asti Gramsden, N-Bartau. gan es tavu ve̦cu māti gar uguni švitināšu BW. 10857 var. visas tās... gribas švitināmas Janš. Dzimtene 2 II, 24, meitu labi švitināt Apskats v. J. 1903, S. 66. milnu švitinuot riņķī Antrop. II, 21. Kausativform zu švist?

2) zechen, saufen
Stenden (erst in der Neuzeit). Refl. -tiês, sich schnell in die Runde drehen: puikas saķeras ruokām un švitinās riņķī Stenden. riteņa spieķi tik ātri švitinās, ka tuos ar aci ne˙maz nevar izšķirt Stenden. nešvitinies! apdzēsīsi uguni! Gramsden. viņa švitinājās airvien ātrāki Janš. Dzimtene 2 II, 90. Vgl. li. švìtinti "schmeissen" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 186.

Avots: ME IV, 118



vitināt

II vitinât "?": (gaŗi mati) būs labi māsiņai gar ruociņu v. Senkeviča Godi Vidus-Kursā, S. 72.

Avots: EH II, 791