Paplašinātā meklēšana

àizvizêt, intr.,

1) anfangen zu schimmern, erglänzend, schimmernd sich entfernen:
jūŗas līmenis... pamirdzēja, nuozalguoja, aizvizēja MWM. VI, 15;

2) zufrieren:
luogs aizvizējis Etn. aizvizējuse Daugaviņa BW. 15458, 5.

Avots: ME I, 60

apvizêt: kuoki apvizējuši (ar le̦dus vizu) Ar.

Avots: EH I, 126

[apvizêt Neuenburg, intr., an der Oberfläche leicht gefrieren: ceļš apvizējis.]

Avots: ME I, 136

‡ atvizêt, = atspîdêt: spuoguļi, kuŗuos baigi atvizēja .. . pe̦lē̦kais tē̦rps J. Veselis Daugava 1928, S. 429. (upju teces) likās plūstam ..., atvizē̦damas žilbinuošā ... mirdzumā A. Brigadere ebenda S. 842, gaisma, kas līst lejup pa zariem, atvizē̦dama galuotnēs A. Brigadere Skarbos vējos 145.

Avots: EH I, 181

ìevizêtiês, ìevizuļuotiês, ìevižņuôtiês, ìeviznîtiês, erglänzen, aufleuchten: baltie jumti reizām bāli ievizas Purap. viņas vaidziņuos ievizējās vājš smaids Bārda. iemirdzējās, ievizuļuojās sniega kristali Vēr. II, 421. ievižņuojās manas zvaigznes Zalkt. acu vizma acumirklī kâ ieviznījas un izdziest Baltpurviņš. tumsā kaut kas ievizuļuojās Bārda Zemes dē̦ls 230.

Avots: ME II, 89

nùovizêt, intr.,

1) erglänzen:
mūsu kungu ce̦purīte tīru ze̦ltu nuovizēja BW. 32739. nuovizēja sniegs Vēr. II, 173;

[2) sich mit Eis bedecken
Celm.]

Avots: ME II, 888

pavizêt: caur biezuokni pe̦lē̦ki pavizēja Upītis Pirmā nakts 108. viņas ruokās paviz (ist sichtbar) pat gādība Erss Jaun. Ziņas 1939, № 39.

Avots: EH XIII, 191

pavizêt, ein wenig, hin und wieder, eine Zeitlang schimmern: paviz vilnīt[i]s pret sauli A. XX, 473. naudiņa pavizēja (Var.: pažibēja, laistījās) BW. 7734.

Avots: ME III, 139

savizêt: ūdens savizējis (ist etwas gefroren) U. (unter vizēt). luogu rūtis bija drusku savizējušas (mit einer dünnen Eisschicht bezogen) Salisb. akā bija le̦dus savizējis (hatte sich eine dünne Eisschicht gebildet) ebenda.

Avots: EH XVI, 466

savizêt Wid., saviznît A., savizuôt, savizt, intr., sich mit Treibeis bedecken Wid.: sasalusi upe te̦k, savizusi (Var.: savizuoj[u]se) Daugaviņa BW. 15458. savizēj[u]šu Daugaviņu 15458, 4.

Avots: ME III, 789

uzvizêt, ‡

3) gefrierend sich auf etwas bilden
Nötk.: vižņi uzvizējuši virsū ūdenim; ‡

4) schimmernd erscheinen:
viņam atmiņā uzvizēja Vindedze un Spīduola A. Niedra Vindedze 144.

Avots: EH II, 739

uzvizêt,

1) erglänzen; schimmern (auch von wiedergefrorener, aufgetaut gewesener Schneefläche)
St.: mēness gaismā ūdens uzvizēja Bers.;

2) sich mit dünnem Eis bedecken
(perfektiv): ūdens uzvizējis Wolmaishöf.

Avots: ME IV, 399

I vizêt: auch Siuxt; gaišās sejas, kuŗās ... vizēja prieks.

Avots: EH II, 791

I vizêt, -u, -ẽju, glänzen, schimmern U., Spr., Bers., Frauenb., Kalzenau, Lubn., Meiran: kas tur spīd, kas tur viz? BW. 5851. (vainadziņš) vizēt viz galviņā 6037. kâ saulīte vizē̦dama 13280. sudraba nauda tâ vizēja kâ zivju zvīņi Frauenb. drēbes mirdzēja un vizēja vienā ze̦ltā Dīcm. pas. v. I, 65. strauts vizuošā purpurā tīts Jaunības dzeja 56. kâ zvaigznītes vizuot spīd actiņas Rainis Gō"tes dzeja 16. baltuos zuobus redzēja vizam A. v. J. 1896, S. 506. aizlaiduši pie ķēniņa, ka viz vien LP. lll, 33. Refl. -tiês, schimmern: sudrabīns vizējās RKr. XX, 64. Vieileichf von einer Wurzelform u̯еi-g̑(h)-, woneben u̯ei-g- (in ai. vēga-ḥ "Zittern", schwed. vicka "sich unstet bewegen" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 234 f.) und u̯еi-k- (in mhd. ureigen "schwanken" [wenn mit g aus ide. k] u. a.); zur Bed. vgl. z. B. lat. coruscāre "schnell hin und her schwingen, flimmern". Die Bed. "zittern" liegt noch der Ableitung vizulis II zugrunde.

Avots: ME IV, 630

II vizêt: upē ūdens sāk v. Zögenhof.

Avots: EH II, 791

II vizêt, glatt frieren L.; leicht zufrieren, sich mit einer dünnen Eisschicht überziehen Karls., Salisb. Wohl von viza abgeleitet.

Avots: ME IV, 630, 631

III vizêt (?), zu erschliessen aus (ie)vizējums Nötk. "iesprē̦gājums (in Glas u. dergl.)".

Avots: ME IV, 631

àizvižņuôt = àizvizēt: gaiss aizvižņuo tik mīksti un viegli Latv.

Avots: ME I, 60

I marguôt [li. mar̃guoti "bunt schimmern"],

1) intr., = mirdzēt, schimmern, leuchten [mar̃guôt Kursiten, mārguôt Schrunden]: visu nakti, līdz saule sāk marguot Vēr. I, 1162. marguodama saule lēca BW. 27869. kuoku lapās vēl marguoja ze̦lta stari Vēr. II, 445. [e̦ze̦rs mar̂guo AP., der See schimmert (kleine Wellen schlagend).] lai brauc mana ļaudaviņa, kâ saulīte marguodama (Var.: mirdzē̦dama, vizē̦dama) BW. 15960 var. marguo mans augumiņš 14387. pūriņš marguot marguoja, saulei le̦cuot vizēt vizēja 13282, 3. maigi marguojuošs tuonis glezniecībā Duomas III, 115;

2) [ausnähen
Bauske; verzieren; bunt machen?]: jaunas meitas marguo savus vainadziņus BW. 13879. līst[i], lietiņ, marguodams, marguo manas vilnānīties! man nebija māmuliņas, vilnānīšu marguotājas 4582. marguoti raksti Konv. ² 2561. nelūkuoju augstu ļaužu, ne marguotu (Var.: rakstītu) klēšu durvu BW. 25911, 2. mīksts sniedziņš gaisu marguo Stari II, 44;

3) "?": uozuoliņš, marguotiem [mehrfach gekrümmt, hin und her gebogen?]
zariņiem Skuolas druva 38;

[4) "?": trīs vasaras vienu zeķi kâ marguot nuomarguoju BW. 10447, 2. Subst. marguõjums, Verzierung, Ornament].

Avots: ME II, 563, 564