Paplašinātā meklēšana

viza U., gew. Plur. vizas Adsel, A.-Ottenhof, PS., Schwanb., Trik., Zögenhof, vizes U., Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 617, Lenzenhof, Walk, Wesselshof, Eisschollen, treibendes Eis, namentl. die ersten kleinen Eisschollen auf Flüssen; das spiegelglatte Eis L.: vizas iet. vizi, vizi, ezeriņ, sīkajām viziņām! BW. 3516, 4. vizi, Daugaviņa, sarkanām viziņām! 24647. Zu vizêt.

Avots: ME IV, 630

vizaļuôts "?": ziemas svē̦tki sabraukuši vizaļuoti, vērzeļuoti BW. 33289 var.

Avots: ME IV, 630

čauksti,

1) dürre Blätter, trockene Reiser
Biel. n. U.;

2) die Eisschollen, die grösseren
(im Gegensatz zu vizas) Adsel;

3) das Rascheln:
lē̦ni plūda vēja čauksti ap lapām A. XVIII, 335.

Avots: ME I, 406

ìevizêtiês, ìevizuļuotiês, ìevižņuôtiês, ìeviznîtiês, erglänzen, aufleuchten: baltie jumti reizām bāli ievizas Purap. viņas vaidziņuos ievizējās vājš smaids Bārda. iemirdzējās, ievizuļuojās sniega kristali Vēr. II, 421. ievižņuojās manas zvaigznes Zalkt. acu vizma acumirklī kâ ieviznījas un izdziest Baltpurviņš. tumsā kaut kas ievizuļuojās Bārda Zemes dē̦ls 230.

Avots: ME II, 89

[I ķilas Treiden "Treibeis, vizas".]

Avots: ME II, 380

vizes, s. viza.

Avots: ME IV, 630

I vizêt, -u, -ẽju, glänzen, schimmern U., Spr., Bers., Frauenb., Kalzenau, Lubn., Meiran: kas tur spīd, kas tur viz? BW. 5851. (vainadziņš) vizēt viz galviņā 6037. kâ saulīte vizē̦dama 13280. sudraba nauda tâ vizēja kâ zivju zvīņi Frauenb. drēbes mirdzēja un vizēja vienā ze̦ltā Dīcm. pas. v. I, 65. strauts vizuošā purpurā tīts Jaunības dzeja 56. kâ zvaigznītes vizuot spīd actiņas Rainis Gō"tes dzeja 16. baltuos zuobus redzēja vizam A. v. J. 1896, S. 506. aizlaiduši pie ķēniņa, ka viz vien LP. lll, 33. Refl. -tiês, schimmern: sudrabīns vizējās RKr. XX, 64. Vieileichf von einer Wurzelform u̯еi-g̑(h)-, woneben u̯ei-g- (in ai. vēga-ḥ "Zittern", schwed. vicka "sich unstet bewegen" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 234 f.) und u̯еi-k- (in mhd. ureigen "schwanken" [wenn mit g aus ide. k] u. a.); zur Bed. vgl. z. B. lat. coruscāre "schnell hin und her schwingen, flimmern". Die Bed. "zittern" liegt noch der Ableitung vizulis II zugrunde.

Avots: ME IV, 630

II vizêt, glatt frieren L.; leicht zufrieren, sich mit einer dünnen Eisschicht überziehen Karls., Salisb. Wohl von viza abgeleitet.

Avots: ME IV, 630, 631

I vizla, = viza">viza L.; Treibeis (irgendwo in Livl.).

Avots: ME IV, 631

I vizna Wid., Plur. viznas Lis., Schwanb., = viza">viza(s), eine dünne Eisschicht auf dem Wasser; viznas, treibende Eisschollen Lennew. n. BielU.

Avots: ME IV, 631

viznes U., Bers., Kokn., Lubn., Meiran, Nötk., Pērse. = vizas">vizas, vizes: tādas viznes vien pluduoja pa ūdens virsu Bers.

Avots: ME IV, 631

vižņi Erlaa, Kokn. und Peb. n. U., Aiviekste, Arrasch, C., Frauenb., KatrE., Kreuzb., Lis., Lubn., Ramkau, Saikava, Salis, Schwanb., Selsau, Sessw., = vizas">vizas, viznes: nuoskatījies le̦dus vižņu iešanā A. v. J. 1896, S. 656. laistās saulē vižņi MWM. X, 243. ūdens krūzē pārvilkās ar vižņiem A. v. J. 1899, S. 262.

Avots: ME IV, 633

IV vizulis, = viza">viza: le̦dus vizuļi, dünne Eisstückchen.

Avots: ME IV, 632

zeltnesis,

2): ieraudzīja zeltnesī vizam ... gre̦dze̦nu Veselis Cilv. sac. 25.

Avots: EH II, 804