Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'zārde' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'zārde' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (4)
izārdavs
zārdēt
zãrdêt Assiten, Lappier, Nauksch., Neuhausen, Ruj. - Thorney, Rutzau, zā`rdêt 2 Kaltenbrunn, Pilda, zārdêt St., U., Sessau, -ẽju, zā`rdît 2 Gr.-Buschh., Sonnaxt, zārdît Lasd., Memelshof, Wessen, zārduôt Bauske, Frauenb., Mesoten, zārduôt Wid., auf Stangengerüste (zārdes, zārdi) aufstecken; zārdêt Fockenhof, (Getreide) dörren, trocknen: zirņus, linus, ābuoliņu, labību. vai jau beidze zārdēt pupās? Kaltenbrunn.
Avots: ME IV, 699
Avots: ME IV, 699
zārds
zãrds (li. žárdas "ein Gerüst auf dem Felde zum Getreidetrocknen", r. зорóдъ "Schober") A.-Ottenhof, AP., C., Dond., Iw., Jürg., N.-Salis, PS., Salis, Schnehpeln, Trik., Widdrisch, Wolm., zā`rds 2 Bers., Gr.-Buschh., Kaltenbrunn, Kl., Pilda, Sessw., Sonnaxt, Stockm., zārds Memelshof, Plur. zãrdi Dunika, Selg., Siuxt,
1) zārds U., Lasd., Lems., Loddiger, Posendorf, (mit ãr ) Frauenb., Karls., Nötk., (mit ā`r 2 ) Sussei n. FBR. VII, 135, Domopol, Kaltenbrunn, Kalzenau, zārde U., (mit ãr ) Adiamünde, Assiten, Nauksch., Neuhausen, Ruj., Rutzau, Plur. zãrdi N. Salis, zārdi Nigr., Schujen, zārdes St., Adsel, ein Gestell, worauf Erbsen, Leinsamen u. s. w. zum Trocknen resp. Nachreifen aufgesteckt werden
(Abbild. s, Bielenstein Holzb. 519); zārdi, Stangengerüste zum Getreidetrocknen Bielenstein Holzb. 107; zãrds, ein mit Erbsenstroh, Klee u. s. w. gefülltes Gestell Frauenb.; zārds "treppenartig an Birken angebundene Stangen, worauf Erbsen gelegt werden" Selb.; zārde Laud., zârdi 2 Doblen, die Dörrbalken in der Heizriege; zā`rds 2 Lubn. "ierīce, kuo uzliek rijā uz ārdīm un žāvē tur iesalu, labību u. t. t. "; zãrde Fockenhof "vieta žāvē̦tavā, kur uzber graudus žāvēšanai": linu zārde Adiamünde, Ruj. linsē̦klas stāvēja zārdā Jauns. linsē̦klu zārda aizvējā Druva I,1209. saimnieks sukājis pie linu zārda linus LP. VII, 702. zirņu zārdeņu BWp. 2064. divi zārdi rutku lapu BW. 25961, 7, zārdā ādu pakāruši 12911 var. labību vajaga salikt zārdā, lai nepūst uz tīruma Domopol. saimniekam bij liels zārds zirņu Selb. vējš apgāze zārdu Kaltenbrunn. sìena zãrdiņš Homelshof, Pernigel, ein Heuhaufe (= ķir̃pa I). - Fig.: zārdu sliet PS., einen Streit beginnen. aizkrāmē̦ts ar nevajadzīgu vārdu zārdiem Stari III, 100. pasaule būtu vis˙lielākais garlaicības zārds Dz. V.;
2) zārds U., (mit ā`r 2 ) Sessw., zārde U., Plur. zārdi, zārdes Bielenstein Holzb. 452, die Holzschicht beim Küttisbrennen;
zãrds, eine Holzschicht Degahlen; zārds (?) U., zārde U., = sārts, ein Scheiterhaufen;
3) ein Mensch von langem Wuchs:
tīrais zãrds! AP., C. Zu li. žar̃dis "Rossgarten", apr. sardis "Zaun" u. a., s. Zubatý AfslPh. XVI, 420 f., Trautmann Wrtb. 366, Walde Vrgl. Wrtb, I, 609.
Avots: ME IV, 699, 700
1) zārds U., Lasd., Lems., Loddiger, Posendorf, (mit ãr ) Frauenb., Karls., Nötk., (mit ā`r 2 ) Sussei n. FBR. VII, 135, Domopol, Kaltenbrunn, Kalzenau, zārde U., (mit ãr ) Adiamünde, Assiten, Nauksch., Neuhausen, Ruj., Rutzau, Plur. zãrdi N. Salis, zārdi Nigr., Schujen, zārdes St., Adsel, ein Gestell, worauf Erbsen, Leinsamen u. s. w. zum Trocknen resp. Nachreifen aufgesteckt werden
(Abbild. s, Bielenstein Holzb. 519); zārdi, Stangengerüste zum Getreidetrocknen Bielenstein Holzb. 107; zãrds, ein mit Erbsenstroh, Klee u. s. w. gefülltes Gestell Frauenb.; zārds "treppenartig an Birken angebundene Stangen, worauf Erbsen gelegt werden" Selb.; zārde Laud., zârdi 2 Doblen, die Dörrbalken in der Heizriege; zā`rds 2 Lubn. "ierīce, kuo uzliek rijā uz ārdīm un žāvē tur iesalu, labību u. t. t. "; zãrde Fockenhof "vieta žāvē̦tavā, kur uzber graudus žāvēšanai": linu zārde Adiamünde, Ruj. linsē̦klas stāvēja zārdā Jauns. linsē̦klu zārda aizvējā Druva I,1209. saimnieks sukājis pie linu zārda linus LP. VII, 702. zirņu zārdeņu BWp. 2064. divi zārdi rutku lapu BW. 25961, 7, zārdā ādu pakāruši 12911 var. labību vajaga salikt zārdā, lai nepūst uz tīruma Domopol. saimniekam bij liels zārds zirņu Selb. vējš apgāze zārdu Kaltenbrunn. sìena zãrdiņš Homelshof, Pernigel, ein Heuhaufe (= ķir̃pa I). - Fig.: zārdu sliet PS., einen Streit beginnen. aizkrāmē̦ts ar nevajadzīgu vārdu zārdiem Stari III, 100. pasaule būtu vis˙lielākais garlaicības zārds Dz. V.;
2) zārds U., (mit ā`r 2 ) Sessw., zārde U., Plur. zārdi, zārdes Bielenstein Holzb. 452, die Holzschicht beim Küttisbrennen;
zãrds, eine Holzschicht Degahlen; zārds (?) U., zārde U., = sārts, ein Scheiterhaufen;
3) ein Mensch von langem Wuchs:
tīrais zãrds! AP., C. Zu li. žar̃dis "Rossgarten", apr. sardis "Zaun" u. a., s. Zubatý AfslPh. XVI, 420 f., Trautmann Wrtb. 366, Walde Vrgl. Wrtb, I, 609.
Avots: ME IV, 699, 700
zeģene
zeģene,
1) ein Pfahl, der lange im Schlamme liegend von Feuchtigkeit durchtränkt ist
Kokn., Ramdam;
2) = zārds Ellei, Sessau, Schwitten, linu zārds Jakobshof (: uz zeģenēm saliek linu galviņas Gr.-Sessau), zirņu zārdes (Plur. zeģenes) Elv., ein Gestell aus Stangen, worauf man Leinsamen nachreifen lässt Bieienstein Holzb. 519, ein Gerüst zum Trocknen von Getreide auf dem Felde Barbern, Neugut, Stelpenhof, ein Haufen (kaudze) Getreide oder Heu auf Staken Gränzhof (: vienai zeģenei palika kuoki pāri); zeģenes Elv., St., U., Weinschenken, Gerüste, Staken zum Trocknen von Erbsen und Leinsaat. Gehört hinsichtlich des ģ wohl als ein Lituanismus (oder aus *zegnene?) zu li. žaginiaĩ "Pfosten" (wozu Walde Vrgl. Wrtb. I, 569 f.).
Avots: ME IV, 702
1) ein Pfahl, der lange im Schlamme liegend von Feuchtigkeit durchtränkt ist
Kokn., Ramdam;
2) = zārds Ellei, Sessau, Schwitten, linu zārds Jakobshof (: uz zeģenēm saliek linu galviņas Gr.-Sessau), zirņu zārdes (Plur. zeģenes) Elv., ein Gestell aus Stangen, worauf man Leinsamen nachreifen lässt Bieienstein Holzb. 519, ein Gerüst zum Trocknen von Getreide auf dem Felde Barbern, Neugut, Stelpenhof, ein Haufen (kaudze) Getreide oder Heu auf Staken Gränzhof (: vienai zeģenei palika kuoki pāri); zeģenes Elv., St., U., Weinschenken, Gerüste, Staken zum Trocknen von Erbsen und Leinsaat. Gehört hinsichtlich des ģ wohl als ein Lituanismus (oder aus *zegnene?) zu li. žaginiaĩ "Pfosten" (wozu Walde Vrgl. Wrtb. I, 569 f.).
Avots: ME IV, 702