zēvelīte
zẽvelīte, ein hitziges, leicht aufbrausendes Frauenzimmer: jau mums bija zēvelīte; vēl atveda dzirkstelīti BW. 21746, 2.
Avots: ME IV, 715
Avots: ME IV, 715
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'zēvelīte' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'zēvelīte' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (1)
zēvele
zẽvele, auch zēvelis L., U.,
1) sē̦rs, der Schwefel:
kad tu zilām zēvelēm sade̦gtu! Br. sak. v. 1578. pašam zilas zēvelītes BW. 14572. dega ar zilām zēvelēm 31867 var. kā, zēveļu (zum Kuckuck!), vajadzēja tam nabaga puisē̦nam? 14918, 2 var. kā, zēveļu, tu skaties? 10773. ka ve̦lns tavām zēvelēm! Freiziņ. skrien kâ zēvelis (von einem raschen Pferd) U.;
2) = sē̦rkuociņš, ein Schwefelhölzchen (zẽvele) Dunika, (zēvelis) Oppek. (neben zēvele "Schwefel") n. U.: nepaliks... tik daudzi... tām zēvelēm J. R. IV, 47;
3) ein raches Pferd
U. Nebst estn. wēwel mit Dissimilation aus mnd. swevel.
Avots: ME IV, 715
1) sē̦rs, der Schwefel:
kad tu zilām zēvelēm sade̦gtu! Br. sak. v. 1578. pašam zilas zēvelītes BW. 14572. dega ar zilām zēvelēm 31867 var. kā, zēveļu (zum Kuckuck!), vajadzēja tam nabaga puisē̦nam? 14918, 2 var. kā, zēveļu, tu skaties? 10773. ka ve̦lns tavām zēvelēm! Freiziņ. skrien kâ zēvelis (von einem raschen Pferd) U.;
2) = sē̦rkuociņš, ein Schwefelhölzchen (zẽvele) Dunika, (zēvelis) Oppek. (neben zēvele "Schwefel") n. U.: nepaliks... tik daudzi... tām zēvelēm J. R. IV, 47;
3) ein raches Pferd
U. Nebst estn. wēwel mit Dissimilation aus mnd. swevel.
Avots: ME IV, 715