Paplašinātā meklēšana

atzîdelis: auch Warkl.

Avots: EH I, 182

atzîdelis (li. atžindùlis), atzîdenis, ein Kind, dem die Mutter wegen ihrer Abwesenheit erst nach Verlauf einiger Zeit, einiger Tage die Brust gibt, dann auch ein Kind, das füp einige Zeit entwöhnt, wiederum die Mutterbrust erhält: kad māte, atstādama bē̦rnu mājā, paliek kaut kur ciemā par ilgu, tā ka gailis viņu tur aizdzied, un tad zīda bē̦rnu, tad tāds bē̦rns tiek par atzīdeli, kam tik ļaunas acis, ka, tiklīdz tas paskatās uz kādu bē̦rnu, tad tas neguļ par nakti, tiek bīstami slims u. s. w. RKr. XI, 75; LP. VII, 681.

Avots: ME I, 213

atzîdenis (unter atzîdelis): auch Linden, Saikava.

Avots: EH I, 182

zĩde, s. zĩds.

Avots: ME IV, 731

zîdeklis,

1) wer saugt
Pilda;

2) ein unartiges Kind
Pilda.

Avots: ME IV, 731

zîdeklis,

1) zîdeklis Lubn., Mar., (mit î ² ) Salis, zîde̦kls Meiran, Nötk., zīde̦kls L., St., zîdakls Lubn., Saikava, zîdakls Selsau, = zîdals: cūkai nav zīde̦kla Saikava. man tā zīde̦kla tāˆ pamaz: bē̦rnam nepietiek Frauenb.;

2) = knupis 2 Wid., (mit î ) Bers., Lubn., Schwanb.;

3) (im Scherz) die Zigarre
BielU.

Avots: ME IV, 731

zîdeknis, das Säugetier Latv.

Avots: ME IV, 731

zîdels Nötk., = zîdals.

Avots: ME IV, 731

I zĩdene Ahs., Frauenb., ein seidenes Kopftuch Wid., N. - Bartau: braucuot un ejuot... sēja vēl virsū (d. h. über die Haube) drānu (zīdeni...) RKr. XVII, 29. uzrunātāja uzdeva uz ruoku, kad ve̦cāki meitu neliedza, pre̦camuo drānu (... zīdeni) XVI, 70. tē̦vs nuopirka mātei lielu zīdeni Ahs. n. RKr. XVII, 65. dabūsi galvas zīdeni Janš. Prec. viesulis 81.

Avots: ME IV, 731

II zĩdene: die Kornblume Iw., Pussen.

Avots: EH II, 809

II zĩdene Frauenb. eine Wiesenblume; zīdenes U., zilā zīdene Birsman, Kronw., die Kornblume (centaurea cyanus); pļavas zīdenes Latv., centaurea jacea L.; zĩdenes Schibbenhof, lychnis flos cucli. Zu zĩds " Seide" ? Die Blüten dieser Pflanzen sind weich wie Seide.

Avots: ME IV, 731

I zîdenis Kegeln u. Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 617. A. - Ottenhof, AP., Burtn., Fehgen, Jürg., KatrE., Kl., Kr., Nötk., Selsau, Sessw., Vīt., Wolmh., (mit î ² ) Ruj., zīdenis Baldohn, N. - Peb., Schujen, zīdens L., auch Plur. zīdeņi St., U., ein Fastnachtsgericht, Erbsen od. Bohnen mit Gerstengraupen od. Weizen, zusammengekocht mit einem Schweinskopf U.; Graupensuppe Kl.: tik dabūju zīdenīša (Var.: grūdenīša), kâ tai kūķa vakarā BW. 21094 var. zīdenis ar cūku pupām vai zirņiem A. Melnalknis Mazsalaca 51. lielīdami tumīguo zīdeni Vīt. 43; zîdenis ² Segew., Graupen. Wohl zu zîst.

Avots: ME IV, 731

II zîdenis, ein saugendes Kalb Lubn.; ein Säugling Lautb.

Avots: ME IV, 731

‡ III zīdenis Suitu k., S. 32, = zĩdene I.

Avots: EH II, 809

zìderis ⁷ (mit ostle. ī aus ie ?) Mar. n. RKr. XV, 144 f., eine (menschenähnliche) Vogelscheuche.

Avots: ME IV, 731

zîdesis ² Karls.,

1) zīdesis Wid., zîdešs Mar., = zîdals, die Muttermilch: bē̦rnam nepietiek zīdeša Mar. n. RKr. XV, 145;

2) zīdesis Wid., der Zulp;
zîdešs Mar. n. RKr. XV, 145 "pupi": liec bē̦rnam mutē zīdešu! Mar.

Avots: ME IV, 731, 732

zîdešs (unter zîdesis ² ): die Muttermilch Liepna.

Avots: EH II, 809

bastene, ein Kopftuch (wohl aus Bast, Baumbast) N. -Bartau: bet tur nerādīsies vis ar kādu prūsenīti galvā - zīdenes un bastenes jāsien B. Vēstn. [Wohl aus * batistene, von d. Batist.]

Avots: ME I, 266

dzīvenis Bers., = grūdenis, zīdenis.

Avots: ME I, 559

grūstenĩca, ein Essen (= zīdenis), putra nuo miežiem ar cūkas ausi Grawendahl.

Avots: ME I, 668

iẽzīdaîns, iezīde̦ns Fest., [Ruj.], stellenweise schävig: iezīdaiņi lini Golg., Lub., [Lis.]

Avots: ME II, 91

krĩzduôgs: galvā ganiņam bij nātna k.

Siuxt; ein grosses Schultertuch für Frauen
(mit uõ ) Frauenb.; "ein Tuch, wenn es umgelegt auf dem Rücken ein Dreieck bildet" Frauenb.: kad tâ apse̦dz (sc.: lakatu) uz stūŗiem, tad ir k. liela bij zīdene, ka varēja likt krīzduogā; lielais k. Lesten n. FBR. XV, 31, ein Umlegetuch; krĩzduôdziņš ² ebenda "ein Tüchlein".

Avots: EH I, 657

kũķes, kũķi, kũķas, - kūči St., kūce L., der Sing. kũķis selten, ein Essen, bestehend aus von den Hülsen befreiter Gerste [Ronneb.] und aus einer Hälfte von einem Schweinekopf. Gegessen wurde dieses Gericht am Fastnachtabend, besonders aber am Weihnachtsabend, weshalb der 24. Dezember kūķu diena und der Abend des 24 dez. kūķu vakars (namentl. in Livl.) heisst. jauna gada vakarā ē̦d kūķi kâ ziemassvē̦tku vakarā RKr. XI, 81. tik dabūju zīdenīšu kâ tai kūķa vakarā BW. 21094. [Nebst kuoķes, kuočas und li. kũčios aus r. кутья resp. weissr. куцця "Weihnachtsgericht aus gekochtem Weizen"; vgl. Būga LM. IV, 447.]

Avots: ME II, 333

pè̦lnaîns: rūtaina zīdene pār pe̦lnainiem matiem Delle Negantais nieks 108.

Avots: EH XIII, 221

I plẽderis, "ein dünnes, leichtes Tuch" Bauske: zīdes plēderīti (Var.: pleverīti) par pupiera pārstiepuse BW. 20658, 5.

Avots: ME III, 338

prũsene Nigr., prũsine Rutzau, eine Art Kopftuch: uzsien galvā jaunu prūseni Janš. tur arī nerādīsies vis ar kaut kādu prūsenīti galvā - zīdenes un bastenes jāsien B. Vēstn.

Avots: ME III, 400

puķe: nom. plur. puķi (> ostle. puči) Pas. V, 149 (aus Welonen),

1): dārza p. BW. 14904, 8. lauka p. 4581. alus p., b) hypericum Frauenb., asins p., a) hypericum quadrangulum Saikava; b) solidago virga aurea Saikava; atāla p. Vank., parnassia palustris; baltā p., b): matricaria inodora Saikava; c): auch Ramkau; brandavīna (brandevīna Ramkau, brandeviņa Saikava) p., hypericum quadrangulum; darvas p., die Pechnelke
Salis; ēdes p., euphorbia helioscopia Salis; grašu p., caltha palustris Ramkau; kārpu p., euphorbia helioscopia Pussen; kāzu puķīte, aster salicifolius Oknist; krampja p., erodium cicutarium Liepna.; kreima p., ranunculus acer Salis; matu p., ein in Gärten häufig vorkommendes Unkraut Pussen; mātes p., dianthus deltoides Pussen; precnieku p.: auch (precen-) AP.; pūdējuma p., chrysanthemum leucanthemum und matricaria inodora Salis; rudens p., b): auch (rudiņa p.) Oknist; saules p.: "annus" ME. III, 405 zu verbessern in "annuus"; sprādžu p., silene inflata RKr. II, 78; sūdu p., chrysosplenium alternifolium Ramkau; sūrā p., anemone nemorosa Ramkau; sveķu (AP.) od. sviķu (Pussen, Salis) p., viscaria vulgaris; sviesta p., a): auch PS.; b) ranunculus acer Salis; c) potentilla anserina Pussen; tulˆst ² -p., silene vulgaris Pussen; uguns p., a): auch Salis; b) coronaria flos cuculi Salis; ūdens p., ranunculus flammula Saikava; vēja p. Sawensee, anemone nemorosa; vēžu puķīte, anemone hepatica RKr. II, 66; zalkšu p., trientalis europaea Pussen; zilā puķīte: auch Oknist, Ramkau; dze̦lte̦nā zirgu p., caltha palustris Ahs.; zīda p., die Pechnelke Salis; zīdes p. "zīdene" Siuxt; ‡

6) die Staude (?):
izsēdināja jie ... trīs kūļus salmu pa vienam ... salmiņi izlaide puki, un izauga ābuoļi Pas. V, 140 (aus Makašēni); ‡

7) die weibliche Scham
Diet.

Avots: EH II, 322

zĩds,

1) auch: zīde L., U., (mit ĩ ) Grenzhof, (mit ì ² ) Mar. n. RKr. XVII, 139, gen. s. zīdas BW. 22609 var., zīža Salisb. n. A. Melnalksnis Mazsalaca 50, gen. pl. zīžu, die Seide: audeklis un zīde Glück Ezechiel 16, 13. zīdu (Var.: zīdi) šķeterēt BW. 6675. zīda (Var.: zīža, zīdes, zīdas) diegu 22609. zīžu diegi, Nähseide U. zīžu drēbes, seidene Kleider U. aptērpēs ar zīža drēbēms Manz. Ev. u. Ep. zīdes matpīnīte BW. 5524 var. zīdes nē̦zduogā 13250, 30. zīdes drāniņu LP. VI, 337. zīdes lakats Siuxt. zīdes svārkus Pas. IV, 144;

2) Plur. zīdi, zīži Manz. Lettus, die Seiden;
zīdi, zīdes, U. (auch Sing. zīde, ein Seidenband), Seidenbänder: izģē̦rbts... ar ze̦ltu, zīžiem Manz. Post. I, 515. kāzās mani diži zīdi... tapināti BW. 12118, 8. trīs zīdiņus (Var.: bantītes) matuos pinu 10853 var.; 5542. villanītes ar visām zīdītēm 29225 var.;

3) zīda lapas, convallaria majalis L. Dond. n. RKr. III, 70. Nebst estn. sīt aus mnd. side.

Avots: ME IV, 732

zliêksne ² N. - Bartau "villaine, zīdene". Erinnert an li. žlė˜ktas "ein grosses, wollenes Umschlagetuch".

Avots: ME IV, 746, 747