Paplašinātā meklēšana

‡ àizdzĩdinât, wiederholt wegtreiben: a. kam mušas O. - Bartau.

Avots: EH I, 22

apzîdinât, auffüttern. Weinsch.]

Avots: ME I, 138

atdzīdinât, freqn. von atdzīt, wiederholt wegjagen, vertreiben: atdzīdina sīvus suņus BW. 13646, 27.

Avots: ME I, 156

I dzĩdinât,

1): verscheuchen, wegjagen
Bartau, (mit ĩ ) Dunika: dz. mušas nuo me̦dus Dunika, dz. knaušus, bites ebenda; ‡

3) stark necken, reizen
(mit ĩ ) Schnehpeln: kuo tu dzīdini tuo bē̦rnu? ‡

4) sich weigern
Für. I. ‡ Refl. -tiês, sich wehren, sich weigern: dz. nuo suņiem, knaušiem Dunika. uz lauka piesietais zirgs neē̦d, bet tikai dzīdinās nuo bimbaliem ebenda. "ne˙vienu lāstiņu vairāk!" ... dzīdinājās Marutā Janš. Dzimtene V, 103. "ne˙kāda ruokas bučuošana nav vajadzīga ...", dzidinādamās nuoteica Pe̦nkulene Bandavā I, 21, abas ruokas izplētis it kâ dzīdinādamies Mežv. ļ. I, 109. par dzīdināšanās zīmi ... kratām galvu II, 293.

Avots: EH I, 361

I dzĩdinât [Līn.], iter. zu dzìt,

1) wiederholt treiben, antreiben, anspornen:
iznāk ve̦ca māmulīte sīvu(s) suņu(s) dzīdināt BW. 13646, 1, 27. viņas nedzē̦rušas alu, tik dzīdinājušas vien Janš. [ganus dzīdināt Nigr., die Hirten mit dem Vieh hinausgeleiten. dzĩdinât (N. - Bartau) savu priekšu. vorwärts kommen Brasche Palejas Jānis];

2) dzīvību dzīdināt, das Leben schleppen, hinziehen
Turlau. Etn. IV, 65.

Avots: ME I, 556

II dzîdinât [li. gỳdinti], fact. zu dzît. heilen lassen Neik.

Avots: ME I, 556

ìezîdinât,

1) ans Saugen gewöhnen:
iezīdināts teļš Nigr.;

2) sich einsaugen lassen:
nekāp mārkā! iezīdināsi lēles kājā Salis.]

Avots: ME II, 91

izdzīdinât, (das Vieh nebst dem Hirten auf die Weide) hinausgeleiten: guovis izdzīdinājušas, meitas ieiet pavārdā Janš. Čāp. 9.]

Avots: ME I, 732

‡ izzīdinât, aussäugen Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 497

I nùodzīdinât,

1) eine Zeitlang hin - und hertreiben:
n. luopus visu dienu Bauske;

2) hin - und herjagend erschöpfen:
saimnieks savus gājējus nuodzīdināja līdz negalam Ruj.]

Avots: ME II, 781

II nùodzîdinât, schlecht kurierend umbringen Warkh.]

Avots: ME II, 781

nùozîdinât, saugend fett werden lassen: n. teļu ļuoti tauku C.]

Avots: ME II, 891

‡ II padzīdinât (?) M. 494 "mit Versprechungen hinhalten, vertrösten".

Avots: EH II, 130

padzīdinât od. padzīdêt Warkl., eine Weile kurieren.]

Avots: ME III, 22

‡ pārdzīdinât, nach Hause treiben: līdzēt luopus p. Janš. Bandavā II, 93.

Avots: EH II, 199

pazîdinât ² : bērniņus p. Pas. XV, 390.

Avots: EH II, 192

pìezīdinât, piezîdît, zur Genüge säugen, sich vollsaugen lassen Wid.: bē̦rnu nevar piezīdīt vien.

Avots: ME III, 312

sazîdinât, sazîdît, eine gewisse Zeit hindurch säugen: muodere septiņi gadi sazīdījuse dē̦lu LP. VI, 325. māte sazīdināja savu dē̦lu līdz 12. gadam VII, 258.

Avots: ME III, 796

uzzīdinât, uzzīdît C., säugend gross ziehen, aufziehen; säugend aufmästen: uzzīdināt svešu bē̦rnu. uzzīdīt teļu. labi uzzīdināts (uzzīdīts) teļš.

Avots: ME IV, 401

zîdinât: auch AP., (mit î ² ) Iw., Lng.; dēliņa vienu pupu zīdināj[u]se Tdz. 47977.

Avots: EH II, 809

zîdinât (li. žindinti) A. - Ottenhof, C., Jürg., Schwanb., (mit î ² ) Dond., Dunika, Salis, Schnehpeln, Siuxt, Wandsen, fakt. zu zîst, saugen lassen, säugen St., U. (häufiger vom Tränken junger Tiere gesagt).

Avots: ME IV, 732

zîdals (li. žindalas" zīdals" Miežinis A. - Ottenhof, AP., C., Jürg., KatrE., Oknist, Saikava, Selsau, Sessw., Warkh., Wolmh., Zvirgzdine, (mit î ² ) Frauenb., Karls., N. - Salis, Ruj., Siuxt, Widdrisch, die Muttermilch L., U.: zīdals mazam bē̦rnam RKr. VII, 1402. pazīdināt bē̦rnu ar savu zīdalu LP. VII, 160. uzslauc zīdalu uz bē̦rna kakla kumbra JK. VI, 38. zīdala nav; naudas nav, kuo piena pirkt Vēr. I, 1490. kumeliņu tēju sievieši dzeŗ, tad bē̦rnam tiekuot zīdals Etn. IV, 118.

Avots: ME IV, 731