Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'zīdināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'zīdināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (21)

aizīdināt

àizdzĩdinât, wiederholt wegtreiben: a. kam mušas O. - Bartau.

Avots: EH I, 22



atdzīdināt

atdzīdinât, freqn. von atdzīt, wiederholt wegjagen, vertreiben: atdzīdina sīvus suņus BW. 13646, 27.

Avots: ME I, 156


dzīdināt

I dzĩdinât,

1): verscheuchen, wegjagen
Bartau, (mit ĩ ) Dunika: dz. mušas nuo me̦dus Dunika, dz. knaušus, bites ebenda; ‡

3) stark necken, reizen
(mit ĩ ) Schnehpeln: kuo tu dzīdini tuo bē̦rnu?

4) sich weigern
Für. I. ‡ Refl. -tiês, sich wehren, sich weigern: dz. nuo suņiem, knaušiem Dunika. uz lauka piesietais zirgs neē̦d, bet tikai dzīdinās nuo bimbaliem ebenda. "ne˙vienu lāstiņu vairāk!" ... dzīdinājās Marutā Janš. Dzimtene V, 103. "ne˙kāda ruokas bučuošana nav vajadzīga ...", dzidinādamās nuoteica Pe̦nkulene Bandavā I, 21, abas ruokas izplētis it kâ dzīdinādamies Mežv. ļ. I, 109. par dzīdināšanās zīmi ... kratām galvu II, 293.

Avots: EH I, 361


dzīdināt

I dzĩdinât [Līn.], iter. zu dzìt,

1) wiederholt treiben, antreiben, anspornen:
iznāk ve̦ca māmulīte sīvu(s) suņu(s) dzīdināt BW. 13646, 1, 27. viņas nedzē̦rušas alu, tik dzīdinājušas vien Janš. [ganus dzīdināt Nigr., die Hirten mit dem Vieh hinausgeleiten. dzĩdinât (N. - Bartau) savu priekšu. vorwärts kommen Brasche Palejas Jānis];

2) dzīvību dzīdināt, das Leben schleppen, hinziehen
Turlau. Etn. IV, 65.

Avots: ME I, 556


dzīdināt

II dzîdinât [li. gỳdinti], fact. zu dzît. heilen lassen Neik.

Avots: ME I, 556


iezīdināt

[ìezîdinât,

1) ans Saugen gewöhnen:
iezīdināts teļš Nigr.;

2) sich einsaugen lassen:
nekāp mārkā! iezīdināsi lēles kājā Salis.]

Avots: ME II, 91


izdzīdināt

[izdzīdinât, (das Vieh nebst dem Hirten auf die Weide) hinausgeleiten: guovis izdzīdinājušas, meitas ieiet pavārdā Janš. Čāp. 9.]

Avots: ME I, 732


izzīdināt

izzīdinât, aussäugen Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 497


nodzīdināt

[I nùodzīdinât,

1) eine Zeitlang hin - und hertreiben:
n. luopus visu dienu Bauske;

2) hin - und herjagend erschöpfen:
saimnieks savus gājējus nuodzīdināja līdz negalam Ruj.]

Avots: ME II, 781


nodzīdināt

[II nùodzîdinât, schlecht kurierend umbringen Warkh.]

Avots: ME II, 781


nozīdināt

[nùozîdinât, saugend fett werden lassen: n. teļu ļuoti tauku C.]

Avots: ME II, 891


padzīdināt

[padzīdinât od. padzīdêt Warkl., eine Weile kurieren.]

Avots: ME III, 22


padzīdināt

II padzīdinât (?) M. 494 "mit Versprechungen hinhalten, vertrösten".

Avots: EH II, 130


pārdzīdināt

pārdzīdinât, nach Hause treiben: līdzēt luopus p. Janš. Bandavā II, 93.

Avots: EH XIII, 199


pazīdināt

pazîdinât 2 : bērniņus p. Pas. XV, 390.

Avots: EH XIII, 192


piezīdināt

pìezīdinât, piezîdît, zur Genüge säugen, sich vollsaugen lassen Wid.: bē̦rnu nevar piezīdīt vien.

Avots: ME III, 312


sazīdināt

sazîdinât, sazîdît, eine gewisse Zeit hindurch säugen: muodere septiņi gadi sazīdījuse dē̦lu LP. VI, 325. māte sazīdināja savu dē̦lu līdz 12. gadam VII, 258.

Avots: ME III, 796


uzzīdināt

uzzīdinât, uzzīdît C., säugend gross ziehen, aufziehen; säugend aufmästen: uzzīdināt svešu bē̦rnu. uzzīdīt teļu. labi uzzīdināts (uzzīdīts) teļš.

Avots: ME IV, 401


zīdināt

zîdinât: auch AP., (mit î 2 ) Iw., Lng.; dēliņa vienu pupu zīdināj[u]se Tdz. 47977.

Avots: EH II, 809


zīdināt

zîdinât (li. žindinti) A. - Ottenhof, C., Jürg., Schwanb., (mit î 2 ) Dond., Dunika, Salis, Schnehpeln, Siuxt, Wandsen, fakt. zu zîst, saugen lassen, säugen St., U. (häufiger vom Tränken junger Tiere gesagt).

Avots: ME IV, 732

Šķirkļa skaidrojumā (1)

zīdals

zîdals (li. žindalas" zīdals" Miežinis A. - Ottenhof, AP., C., Jürg., KatrE., Oknist, Saikava, Selsau, Sessw., Warkh., Wolmh., Zvirgzdine, (mit î 2 ) Frauenb., Karls., N. - Salis, Ruj., Siuxt, Widdrisch, die Muttermilch L., U.: zīdals mazam bē̦rnam RKr. VII, 1402. pazīdināt bē̦rnu ar savu zīdalu LP. VII, 160. uzslauc zīdalu uz bē̦rna kakla kumbra JK. VI, 38. zīdala nav; naudas nav, kuo piena pirkt Vēr. I, 1490. kumeliņu tēju sievieši dzeŗ, tad bē̦rnam tiekuot zīdals Etn. IV, 118.

Avots: ME IV, 731