zūdīgs
zūdîgs,
1) sorgenvoll, besorgt, bekümmert
(mit û 2 ) Bauske, (mit ù 2 ) Saikava, Sessw., Vīt.: zūdīgs cilvē̦ks Bauske, Sessw. zūdīgs prāts Sessw. viņam tāda zūdīga sirds Saikava. viņš ir tāds zūdīgs un nemierīgs par turpmākuo dzīvi Vīt. neesi nu tik zūdīgs: tavam mūžam pietiks! ders.;
2) "maldīgs" (?) Altenwoga: z. cilvē̦ks;
3) "leicht oder oft verloren gehend"
(?) Nötk. (mit ù).
Avots: ME IV, 754
1) sorgenvoll, besorgt, bekümmert
(mit û 2 ) Bauske, (mit ù 2 ) Saikava, Sessw., Vīt.: zūdīgs cilvē̦ks Bauske, Sessw. zūdīgs prāts Sessw. viņam tāda zūdīga sirds Saikava. viņš ir tāds zūdīgs un nemierīgs par turpmākuo dzīvi Vīt. neesi nu tik zūdīgs: tavam mūžam pietiks! ders.;
2) "maldīgs" (?) Altenwoga: z. cilvē̦ks;
3) "leicht oder oft verloren gehend"
(?) Nötk. (mit ù).
Avots: ME IV, 754