zust, Praes.
zùdu (zûstu 2 Ladenhof n. FBR. XI, 77), Praet.
zudu, verloren gehen, verschwinden (unbek. in Gr. - Buschh., Kaltenbrunn, Oknist, Sonnaxt, Warkh., Zvirgzdine, wo dafür (iz)gaist): Sprw.
kur jau tâ maz, tur vēl zūd Br. sak. v. 1549.
zūd spē̦ki, zūd prāts 1151.
ganuos gāja, āzis zuda BW. 129217, 4.
Dāvīšam biksas zuda... pieguļā 20500, 10.
Jānīšam sieva zuda 32984, 4.
tava nauda nezudīs BW. piel.
2 6361, 1.
tiks tautietis sētiņā, zudīs tava malējiņa 16844.
vai tādēļ zeme zuda, ka nuoņēma vaiņadziņu? 26247 (ähnlich: 24788).
tas bij zud[i]s cilvēciņš (ein verlorener Mensch) 11252.
ve̦cāki manis dēļ zūd un mirst (härmen sich sorgend ab) Apsk. v. J. 1903, S. 273.
Jule zuda un mira par viņu Janš.
kâ bē̦rns es e̦suot uz pasakām zudis un miris Lautb. Lomi 198.
kungs jau priekš viņas zūd un mirst 166.
viņš jau priekš tās zūduot un krītuot U. b. 104, 57. Refl.
-tiês,1) sich verlieren, abnehmen; verdunsten Blieden:
uz ve̦cumu spē̦ki sāk zusties Vīt.
mēnesis zūdas, der Mond nimmt ab U.
saules stars, kas zūdas Doku A.;
2) Versteck spielen: iesim zusties! Blieden, Dond., Wandsen. - Subst.
zudums, der Verlust, der Abgang, das Fehlen an dem Vollen, Ganzen U.:
zudums liels nuoticies... pele galvu nuolauzuse BW. 25238.
kad kas pazudis, uzrunā zemes māti, lai atduoduot zudumu Pūrs I, 101.
viņi... nuožē̦luo zudumu BW. III, 1, S. 20.
zudumā iet, verloren gehen Wolm. u. a.:
zudumā gājusi aita MWM. v. J. 1896, S. 417.
dabā ne˙kas neiet zudumā JR. III, 52.
nepielaidīs, ka kāda kapeika pagastam zudumā ietu A. v. J. 1898, S. 297.
Nebst zàudêt, pazūt, zudinât I u. a. zu li. žùti "umkommen", žudýti oder žavìnti "umbringen" und vielleicht auch (s. Holthausen IF. XX, 327 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 564) zu ae. gètan "verwunden, töten".Avots: ME IV,
752