zaimīgs
zaimîgs,* lästernd, höhnisch: zaimīgas mē̦das Apsk. v. J. 1903, S. 391. "tu manis vairs negribi", viņa zaimīgi runāja Veselis Saules kapsēta 141.
Avots: ME IV, 681
Avots: ME IV, 681
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'zaimīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'zaimīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: