Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'zals' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'zals' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

atzals

atzals (unter atzala),

4) Demin. atzaliņš, eine kleine, unreife Beere
Strasden: vai ta[d] tur bij kāda laba uoga - tik tādi atzaliņi vien bij;

5) Plur. atzali, die neben den reifen befindlichen unreifen Früchte in Schoten
Wellig 160.

Avots: EH I, 182





ozals

uôzals (unter uôzuõls): auch Gr.-Buschh., Lubn., Skaista, Sonnaxt.

Avots: EH II, 745


zals

I zals (li. žãlas "rot", von Rindern), braun Ahswikken, Dunika, Neuhausen, Ob.-Bartau, Pormsaten, Rutzau, Wirgen, rötlich Rutzau n. Etn. I, 106, rötlich gelb Ahswikken, Bahten, Kalleten, Wain., hellrot N.-Bartau ( die Farbe von Kühen bezeichnend ): zala guovs. tautietim zali raibas (sc. guosniņas) BW. 16471 var. zala guovs ir tāda pašā krāsā kâ bē̦rs zirgs Rutzau. teļu starpā ir... divi zali Janš. Dzimtene 2 III, 97. Zu zaļš "grün"; die Bed. "rot" im Munde von Farbenblinden aufgekommen?

Avots: ME IV, 685



Šķirkļa skaidrojumā (10)

atzala

atzala (li. atžalà), zals">atzals, atzale, gew. Plur., auch atze̦las, atzeles,

1) Wurzelsprössling, Schössling, Nachschuss, junges Bäumchen:
krūmi, meži, atzaliņas, atduodiet manu balsi BW. 401. atze̦las nuovelk kuokiem spē̦ku Step. izcērtiet ve̦cus kuokus nuo jaunām atzalēm BW. 13042;

2) nachgewachsenes Gras
(Dond.); nachgewachsene Getreidehalme, Spätling, Nachtrieb: auziņas atzaliņa BW. 32982. atzalu mieži = atzalaini mieži, atzalas vairs neietecēsies, die später aufgekommenen Nebenhalme werden nicht mehr reif werden; [in Trikaten heissen atzalas die um Getreidehaufen entsprossenen Getreidekeime];

3) der Neuwald.

Avots: ME I, 212


gredzeklis

gredzelis (> gredzals) N.-Rosen, ein Korb. Vgl. grezelis.

Avots: EH I, 402


mīzali

mìzali (li. mį̄žalaĩ), mìze̦li C., [mīze̦las Glück II Kön. 18, 27], bei L., St., U. auch der Sing. zals, der Harn, Urin: [ķē̦ves mīzaluos (Var.: mīze̦luos BW. 34424. mīze̦la zâles U., Salmiak. jauns mīzals Seew. n. U., ein junger, unerfahrener Mensch].

Avots: ME II, 649


mīzelas

mīze̦las (unter mìzali): mîzals 2 (n. pl.) Dond. n. FBR. V, 134.

Avots: EH I, 823



ozols

uôzuõls (li. ážuolas "Eiche", plur. ąžuolaĩ Tiž. II, 474),

1) uôzuols AP., KL, Lös., Neuenb., Serbigal, Wolmarshof, (mit 2 ) Iw., Lin., Salis, uôzuolis 2 Strazden, zals BW. 28001 (aus Līvāni), Nerft, Preili, Sawinzy, Selb., (mit 2 ) Stenden (neben vītuols), uôzuls Adsel-Schwarzhof, Golg., Kaltenbrunn, Mahlup, N.-Laitzen, (mit 2 ) Ruj., uozuls Memelshof, Demin. uozuolītis BW. 30316 var., uozuoltiņš Ltd. 1089, die Eiche:
vīru slavēja sacīdami: vīrs kâ uozuols, stiprs kâ uozuols BW. I, 196. kâ uozuoli arājiņi BW. 28003. meklējam liepu meitu uozuoliņa dēliņam Ltd. 689;

2) eine Gewitterwolke
Saikava: kad uozuoli sāk audzien, tad drīzā laikā būs lietus Saikava. Zu apr. ansonis "Eiche" und weiterhin - nach Zubatý BB. XVIII, 259 -vielleicht zu slav. ǫzlъ "Knoten, Knorren".

Avots: ME IV, 427


zala

zala (Adjektiv?) Ahswikken n. Etn. I, 106, eine braune Kuh. Zu zals I.

Avots: ME IV, 683


zaļaksne

zaļaksne,

1) was grün ist, eine grüne Pflanze
Nötk.: citas nuokaltušas, dažas vēl zaļas - zaļaksnes (?) Nötk.;

2) zaļaksne Wid., zaļakšne (für *zaļakšņa?) Kawall n. U., die Rottanne. In aer Bed. 2 wohl zu zals I, s. Zubaty AfslPh. XVI, 420.

Avots: ME IV, 686


zale

zale N.-Bartau, eine rotbraune Kuh: guosniņas - viena zale, uotra zeltere Janš. Mežv. ļ. I, 234 ( ähnlich II, 307). Zu zals I.

Avots: ME IV, 684


zalktis

zalˆktis (li. žalktỹs bei Būga Izv. XVII, 1, 49) A.-Ottenhof, C., Erlaa, Gilsen, Jürg., Neuenb., Ogershof, Prl., Schujen, Sunzel, Trik., zalˆktis 2 Angern, Arrasch, Bl., Dond., Durben, Frauenb., Gaiken, Gaweesen, Gold., Gramsden, Gr.-Essern, Grikken, Gudenieki, Hasau, Iw., Kalleten, Karls., Kremon, Krohten, Kurmalen, Līn., Lubessern, Medsen, Mitau, N.-Bartau, Nogallen, N.-Salis, Ob.-Bartau, Paddern, Pampeln, Perkuhnen, Planetzen, PlKur., Pormsaten, Ranken, Rawen, Schnehpeln, Schrunden, Schwarden, Selg., Senten, Spahren, Stenden, Telssen, Turlau, Wahnen, Waldegalen, Wandsen, Wirginalen, Wormen, zalktis RKr. VIII, 101, Altenburg, Alt-Mohken, A-Rahden, A.Schwanb., Bers., Ellei, Erwalen, Gränz-hof, Kreuzb., Kr.-Würzau, Lamingen, Linden, Lipsthusen, Lubn., Mar., Marzenhof, Nigr., Nötk., Nurmhusen, Plm., Postenden, Preekuln, Ronneb., Sackenhausen, Saucken, Sehmen, Serben, Sessw., zalˆkts 2 Suhrs n. FBR. VII, 41; VIII, 120, Rothof n. FBR. VIII, 120, zalkts U., zalˆksis Erlaa, Saikava, Sessw., zalksis Seyershof, zalksis U., zalˆkšs 2 Schlehk n. FBR. VII,41, zalˆksnis 2 Wainsel (nur in Märchen vorkommend), zalksnis Memelshof, zalsis Oselshof, zalˆtis (li. žaltỹs, gen. žálčio ) N.-Peb., PS., zaltis 2 Orellen n. FBR. XI, 40, Baldohn, Frauenb., Kurs., Siuxt, Treiden, Waddaxt, * zaltis (s.KZ. L, 27) Ruhtern, Sussikas, zaltis U., RKr. VIII, 101; Natur. XXXVII, 6, Annenhof bei Mar., Ekau, Fossenberg, Grosdohn, Jakobshof, Līve, Marzen, Meselau, Salisb., Zerrauxt, Demin. zaltiņš U.,

1) die Ringelnatter, Hausnatter (tropidonotus natrix L.)
RKr. VIII, 101; Natur. XXXVII, 6; eine Schlange überhaupt U., Frauenb., Telssen; ein Molch Linden n. U.: zalktis ceļu ritināja BW. 31737, 1. zalkša asins Br. 124. zalkšu dūriens 418. zalkšu ķēniņš 383. zalkšu kruonis ebenda. zalkšu vārdi Br. IV, XLV. raibais, skauģaiņais, strīpaiņais, rūtaiņais zalktis Br. 399. rudais zalktis 400. ūdens zalktis dzīvuo ūdenī Livl. n. Heniņ. slinks kâ zalkts, sehr faul U. viltenieks, zalša mẽle BW. piel. 2 15640. senāk latvietis savu sūcẽju tâ sunīja: tu zaltis, es tevis dēļ e̦smu kaltis! Etn. IV, 42;

2) in genitivischen Verbindungen:
zalkša raksti, eine Art Webmuster: lindraki... ar... zalkša rakstiem Janš. Līgava I, 434. - zalkšu kārklis Karls., daphne mezereum; zalšu liepa, der Seidelbast Brasche, Sassm.; Sandelholz U.;( zalkšu l. ) eine Pflanze, die im Walde wächst Frauenb.; zalkšu (zalšu RKr. II, 75) mẽle, Triften- Knabenkraut ( orchis morio L. ) Wid.; zalšu (zalkšu U.) sakne, Wiesenknöterich, Hirschzunge (polygonum bistorta L.) RKr. II, 76, Birsman; zalšu uoga, die Einbeere (paris quadrifolia L.) U., RKr. II, 75;

3) zaltis 2 Frauenb., ein listiger Mensch.
Der nom. zal(k)sis für. zal(k)tis nach dem gen. zal(k)ša. Nebst li. želektỹs dass. (bei Būga I. c.) wohl am ehesten nach Zubatý BB. XVII, 328 und Oštir WuS. IV, 214 zu zaļš, ze̦lts, zalgs. Anders (zu li. žalga "Stange" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 540) Petersson IF. XXIV, 276.

Avots: ME IV, 684, 685