Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'zanka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'zanka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

vazanka

vazanka: auch Pas. XI, 422.

Avots: EH II, 760


vazanka

vazanka L., U., Golg., (mit añ) AP., C., PS., Wolm., comm., vazaņķis Brasche, Ascheraden, Bers., Doud., Frauenb., Katzd., Kl., N.-Bartau, Nigr., Selg., Sermus, Siuxt, Stockm., Widdrisch, (mit aņ̃ ) Dunika, Līn., Salis, ein Herumtreiber, ein Strolch: bezdarba ļaudis un vazaņķi Vēr. I, 906. šā brūte e̦suot palikuse vazaņķe LP. VI, 310.

Avots: ME IV, 488


zanka

zan̂ka 2 N.-Bartau, comm., ein zerzauster, zerfetzter Mensch, Schimpfwort.

Avots: ME IV, 689

Šķirkļa skaidrojumā (10)

pierīdināt

pìerĩdinât, pìerīdît, abfüttern: vienam pašam nākas gŗūti tik lielu saimi pierīdināt Sassm. vēl aizve̦lkas viens vazanka uz klēti! kas gan tur viņus visus pierīdinās? Kaudz. M. 119.

Avots: ME III, 285


svētīt

svètît, -u (gew. in der Bed.

2) od. -ĩju (gew. in der Bed. 1), -ĩju,

1) segnen:
dievs druvu ir svētījis U., Gott hat das Getreidefeld gesegnet. svētīti laiki (reiche Zeiten) Stāsts Krieviņ.12. bauda, ar kuo dievs viņu svētījis (womit ihn Gott segnend bedacht hat) Aps. III, 5. ēdi, kuo dievs man svētījis! LP. III, 92. svētīts nuo visām vainām (bewahrt von allen Gebrechen) Br. 515;

2) heiligen
U.; feiern: svē̦tu dienu svētīt, den Feiertag heiligen U. vazanka cauru nedēļu tâ˙pat svētī L., dem Faulen sind alle Tage Sonntage. saulīti svētīt St., Sonnenuntergang feiern und alsdann die Arbeit aus der Hand legen. nesvē̦tu svē̦tvakaru, ne svētdieniņas BW. 31653, nu svētām Jāņa nakti 32886, 1 var, paganīšu rīta rasu (Var.: svē̦tu rītu) svētīdama 28929, 2 var. svētāma diena Etn. II, 65, ein Feiertag. kāzas svētīt LP. IV, 86;

3) scheltend belehren
Dunika: māte ilgi svētīja meitu. Refl. -tiês,

1) sich segnen (lassen):
neļaujas nuo mākslas un zinības svētīties Vēr. I, 1178;

2) sich feiern (lassen):
svē̦tki nāca svētīties BW. 33266. svētījies, svē̦ta diena, ne tu mana svētījama! 7659, 1. - Subst. svètîšana,

1) das Segnen:
svētīšanas vārdi, der Segensspruch Brasche;

2) das Feiern;
svètĩjums,

1) das einmalige Segnen, der Segen;

2) ein Heiligtum
U.; svètîtãjs,

1) wer segnet;

2) wer feiert.
Aus r. святи́ть "heiligen".

Avots: ME III, 1155


uzblandīties

uzblandîtiês, umherschweifend, sich umhertreibend (plötzlich) erscheinen, sich einstellen: nez nuo kurienes uzblandījies šis vazanka!

Avots: ME IV, 317


uzdauzīt

uzdaũzît,

1) (wiederholt) schlagend hervorbringen, zum Vorschein bringen:
uzdauzīt punu pierē;

2) (wiederholt) schlagend, klopfend aufwecken:
saimnieks uzdauzīja gulē̦tājus;

3) auf-, losschlagen:
le̦du. Refl. -tiês, sich wohin verirren LKVv., sich herumtreibend, unverhofft erscheinen Wid.: uzdauzījies kāds vazanka.

Avots: ME IV, 323


uzgadīties

uzgadîtiês, sich (zufällig) einfinden (perfektiv): uzgadījies te tāds vazanka Bers., Golg.

Avots: ME IV, 331


vazanda

vazanda U., Ronneb., Sessw., comm., vazands U., Bers., Kalzenau (hier daneben eine Femininform vazanda), = zanka">vazanka: kuo, vazanda (Var.: vazakti), vazājies pa manām ganībām? BW. 29506, 5. tas ir tikai tāds vazanda! Sessw. tāds kâ vazands! (von einem Kinde gesagt, das ohne Erlaubnis fortgegangen ist) Kalzenau.

Avots: ME IV, 488



vazika

vazika U., vazinka U., comm., = zanka">vazanka; aus dem Oberland wird vazinka mit der Bed. "Schererei" mitgeteilt: man ar viņu bija tāda vazinka (vazāšanās) pa tiesām.

Avots: ME IV, 488



zalanka

zalanka, comm., ein Faulpelz, Tagedieb (mit ) Smilt.; ein Lostreiber Serben n. U., ein Herumtreiber (mit ) Smilt. Vgl. (zur Bildung) vazanka.

Avots: ME IV, 683