dzeltene
I dzelˆtene: auch (dzeltene) Gotthardsberg, Maselau, Serben, (mit el˜ ) AP., Ramkau.
Avots: EH I, 353
Avots: EH I, 353
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'zeltene' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'zeltene' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
dzeltene
I dzelˆtene [Bers., dzel˜tene C., N. - Peb.] (zu dzelˆt). die Brennessel: pirtī jānuopeŗas dzeltenēm Etn. II, 136. ar asām dzeltenēm BW. 32582.
Avots: ME I, 542
Avots: ME I, 542
dzeltene
II dzeltene,
3): auch BW. 18407 var.; Demin. dzelteniņa 3499; 1 var. In dec Bed. 1 gehört es nach M. Niedermann IMM. 1924 II, 209 zu dzelˆtene I.
Avots: EH I, 353
3): auch BW. 18407 var.; Demin. dzelteniņa 3499; 1 var. In dec Bed. 1 gehört es nach M. Niedermann IMM. 1924 II, 209 zu dzelˆtene I.
Avots: EH I, 353
dzeltene
II dzeltene,
1) daphne mezereum Bers. n. Etn. I, 28;
2) [dzelˆtene 2 Ruj., Goldnessel]; die Trollblume (trollius L.)
Konv. 2 3226;
3) = dze̦ltaine. Goldmädchen;
4) ein gelbes Pferd
Nigr.
Kļūdu labojums:
ein gelbes Pferd = eine gelbe Stute
Avots: ME I, 542
1) daphne mezereum Bers. n. Etn. I, 28;
2) [dzelˆtene 2 Ruj., Goldnessel]; die Trollblume (trollius L.)
Konv. 2 3226;
3) = dze̦ltaine. Goldmädchen;
4) ein gelbes Pferd
Nigr.
Kļūdu labojums:
ein gelbes Pferd = eine gelbe Stute
Avots: ME I, 542
zeltene
zeltene U., ze̦ltaine, ze̦ltānīte BW. 32038 var., ze̦ltanīte 13389, 10, zelteniņa 18121 var., ze̦ltaniņa 11018, 1, Goldmädchen (Schmeichelwort) U., Epitheton eines jungen Mädchens im VL.: tautu meita zeltenīte (ze̦ltanīte 12385) BW. 7594; 11399. meitiņa ze̦ltainīt[e] (Var.: zeltenīt[e],dze̦ltainīt[e]) 6646 var. māsiņa zeltenīte 5729. dzirdēju tautiņās augam daiļu ze̦ltainīti (Var.: dze̦ltainīt) 5256,1. ar nāburgu zeltenēm (Var.: meitiņām) 6512 var. ciema ze̦ltainēm 588 var. tautu zeltenēm 588.
Avots: ME IV, 705
Avots: ME IV, 705
zeltenes
Šķirkļa skaidrojumā (9)
astneša
astneša "?"; zeltenes lai dzīvuo, kas nav svešiern astnešas (Schleppenträgerinnen?)! Dünsb.
Avots: EH I, 132
Avots: EH I, 132
dzeltēnājs
papikts
‡ papikts, unfreundlich: zeltene atbildēja iesākumā papikti, pēcāk laipnāki Pas. II, 114.
Avots: EH XIII, 162
Avots: EH XIII, 162
rumelēt
rumelêt U., Ronneb. n. RKr. XVI, 40, rumulêt Saikava, Aahof, Wid., -ẽju, rumulât, -ãju Warkl., tr., rummeln, hänseln L., mit Wasser begiessen beim Kohlpflanzen od. wenn zum erstenmal im Jahre etwas vorgenommen wird, wie Pflügen, das Vieh auf die Weide treiben usw. U.: tagad mēs tuo jaunuo arāju rumelēsim (rumulēsim A. XX, 508) Tirzm. 59. rīt izdzīs pirmuo reizi ganuos, tad ganu meitu rumulāsim Warkl. Refl. -tiês,
1) rumelêtiês Etn. II, 181, PS., rumulêtlês Friedrichswalde, rumalâtiês Planhof, einander mit Wasser begiessen, wenn zum erstenmal im Jahre eine Arbeit vorgenommen wird:
kad pavasarī kādu jaunu darbu dara, rumulējas Karls. zeltenes ar puišiem rumulejās, kad pirmrelz sāka luopus laukā dzīt Saul. Vēr. I, 1175. pirmuo reiz luopus ga-nuos dze̦nuot bij vispārīgi liela "ru-mulēšanās", aplaistīšanās ar ūdeni Etn. II, 98. šuovakar bija liela rumelēšanās jeb liešanās Janš.;
2) rumelêtiês, -ẽjuôs, sich im Kote wälzen (wie Schweine)
Wellig n. U.
Avots: ME III, 559
1) rumelêtiês Etn. II, 181, PS., rumulêtlês Friedrichswalde, rumalâtiês Planhof, einander mit Wasser begiessen, wenn zum erstenmal im Jahre eine Arbeit vorgenommen wird:
kad pavasarī kādu jaunu darbu dara, rumulējas Karls. zeltenes ar puišiem rumulejās, kad pirmrelz sāka luopus laukā dzīt Saul. Vēr. I, 1175. pirmuo reiz luopus ga-nuos dze̦nuot bij vispārīgi liela "ru-mulēšanās", aplaistīšanās ar ūdeni Etn. II, 98. šuovakar bija liela rumelēšanās jeb liešanās Janš.;
2) rumelêtiês, -ẽjuôs, sich im Kote wälzen (wie Schweine)
Wellig n. U.
Avots: ME III, 559
sadzeltīt
sastaknīties
sastaknîtiês, sich zusammendrücken, -drängen: saradās sievas, zeltenes un bē̦rni, bailīgi sastaknīdamies ap durvīm Austriņš M. Z. 106.
Avots: ME III, 745
Avots: ME III, 745