Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'zelts' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'zelts' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)
dzelts
dze̦lts [li. gel̃tas], gelb: dze̦lti vaigi BW. 21386. dze̦lti mieži BW. 2188. [Zu apr. gelatynan "gelb", urslav. * žģltź "gelb"; vgl. dazu Walde Wrtb. 2 279 unter fel und 299 unter flāvus.]
Avots: ME I, 543
Avots: ME I, 543
dzelts
jaunzelts
zelts
zè̦lts,
1): vienam bija rudzi, mieži, uotram - ze̦lti, sudrabi BW. 30802 var. ar šituo lītu ze̦lti (Gold, d. h. grosse Fruchtbarkeit)
nāk nuo gaisa Saikava. vai tik tur būs tie ze̦lti (ein gutes Leben)? ebenda. ze̦lti od. ze̦lts auch - der Dünger ebenda;
2): šis ze̦ltais puisēniņš Adolphi Dziesmu grām. 1685, S. 16. Subst. ze̦ltums: ar tuo pautu ze̦ltumu Lange Latv. ārste 79.
Avots: EH II, 804
1): vienam bija rudzi, mieži, uotram - ze̦lti, sudrabi BW. 30802 var. ar šituo lītu ze̦lti (Gold, d. h. grosse Fruchtbarkeit)
nāk nuo gaisa Saikava. vai tik tur būs tie ze̦lti (ein gutes Leben)? ebenda. ze̦lti od. ze̦lts auch - der Dünger ebenda;
2): šis ze̦ltais puisēniņš Adolphi Dziesmu grām. 1685, S. 16. Subst. ze̦ltums: ar tuo pautu ze̦ltumu Lange Latv. ārste 79.
Avots: EH II, 804
zelts
zè̦lts,
1) Subst., das Gold:
Sprw. tīrs kâ ze̦lts RKr. VI, 848. ne viss ze̦lts, kas spīd Br. sak. v. 1499. vis˙apkārt ze̦lts, bet iekšā trūdi un pe̦lni JK. II, 472. viss... mirdzējis ze̦ltā LP. I, 178. drēbes mirdzēja un vizēja vienā ze̦ltā Dicm. pas. v. I, 65. ze̦lta maucu gredzeniņu BW. 1546. pilni pirksti... ze̦lta grieztu gredzentiņu 6356. es savai pādītei ze̦lta me̦stu gabaliņu 1603. raksti (sc.: ce̦puri) ze̦lta vai sudraba! 15218,1. puškuo ze̦lta, ja tev tika! 15218, 2. luoki ze̦lta, neluok[i] zīda! 15220, 1 var. bez sudraba jeb zeltiņa 17001 var. izruotāti ar zeltiņu 29834. mana dzīve ze̦lts pret tavu LP. I, 169, 170. ze̦ltu vest (umschreibend), die Klosettgrube reinigen AP. - gen. s. ze̦lta, attributiv gebraucht, Schmeichelei, Liebkosung ausdrückend: ze̦lta māmuliņa, Goldmütterchen St.,U. ze̦lta puķīte, Goldblümchen U. ze̦lta druoztaliņa Biel. 1124. ai, ze̦lta Mārīte, nedusmuojies! BW. 1561. ze̦lta cilvē̦ks, ein herzensguter Mensch. ze̦lta dienas Frauenb., gute Tage. ze̦lta laiki Aus. I, 6. ze̦lta dzīve Frauenb. vai meitiņa mīļa, ze̦lta! BW. 14538,4. ze̦lta riņķis, der Goldfinger Etn. II, 188. ze̦lta ērglis, der Steinadler Brasche. - Auch im Plural: ze̦ltiem kalu kumeliņu BW. 15959 var. iztaisījās... skaista māja, ar visaidiem ze̦ltiem un sudabriem Pas. IV, 255 (aus Nicgale). izve̦d... meitu vienuos zīduos, vienuos ze̦ltuos V, 135. šķirsts pilns ze̦ltiem, sidrabiem 379 (aus Planhof);
2) Adj. Li. dial. žel̃tas "goldgelb"), golden, goldig:
divi ze̦ltas adatiņas BW. 2629. vizi, ezeriņ, ze̦ltajām raudiņām! 3516, 3 var. ze̦ltā (?) upē lejiņā... zeltā ruožu dārziņā... savā ze̦ltā lādītē 5033. Subst. ze̦ltums St., das Goldgelbe: pauta ze̦ltums, Dotter im Ei. - Nebst r. зóлото, serb. zlâto, got. gulƥ "Gold", sloven. zlât "gelb" zu zelt I.
Avots: ME IV, 706
1) Subst., das Gold:
Sprw. tīrs kâ ze̦lts RKr. VI, 848. ne viss ze̦lts, kas spīd Br. sak. v. 1499. vis˙apkārt ze̦lts, bet iekšā trūdi un pe̦lni JK. II, 472. viss... mirdzējis ze̦ltā LP. I, 178. drēbes mirdzēja un vizēja vienā ze̦ltā Dicm. pas. v. I, 65. ze̦lta maucu gredzeniņu BW. 1546. pilni pirksti... ze̦lta grieztu gredzentiņu 6356. es savai pādītei ze̦lta me̦stu gabaliņu 1603. raksti (sc.: ce̦puri) ze̦lta vai sudraba! 15218,1. puškuo ze̦lta, ja tev tika! 15218, 2. luoki ze̦lta, neluok[i] zīda! 15220, 1 var. bez sudraba jeb zeltiņa 17001 var. izruotāti ar zeltiņu 29834. mana dzīve ze̦lts pret tavu LP. I, 169, 170. ze̦ltu vest (umschreibend), die Klosettgrube reinigen AP. - gen. s. ze̦lta, attributiv gebraucht, Schmeichelei, Liebkosung ausdrückend: ze̦lta māmuliņa, Goldmütterchen St.,U. ze̦lta puķīte, Goldblümchen U. ze̦lta druoztaliņa Biel. 1124. ai, ze̦lta Mārīte, nedusmuojies! BW. 1561. ze̦lta cilvē̦ks, ein herzensguter Mensch. ze̦lta dienas Frauenb., gute Tage. ze̦lta laiki Aus. I, 6. ze̦lta dzīve Frauenb. vai meitiņa mīļa, ze̦lta! BW. 14538,4. ze̦lta riņķis, der Goldfinger Etn. II, 188. ze̦lta ērglis, der Steinadler Brasche. - Auch im Plural: ze̦ltiem kalu kumeliņu BW. 15959 var. iztaisījās... skaista māja, ar visaidiem ze̦ltiem un sudabriem Pas. IV, 255 (aus Nicgale). izve̦d... meitu vienuos zīduos, vienuos ze̦ltuos V, 135. šķirsts pilns ze̦ltiem, sidrabiem 379 (aus Planhof);
2) Adj. Li. dial. žel̃tas "goldgelb"), golden, goldig:
divi ze̦ltas adatiņas BW. 2629. vizi, ezeriņ, ze̦ltajām raudiņām! 3516, 3 var. ze̦ltā (?) upē lejiņā... zeltā ruožu dārziņā... savā ze̦ltā lādītē 5033. Subst. ze̦ltums St., das Goldgelbe: pauta ze̦ltums, Dotter im Ei. - Nebst r. зóлото, serb. zlâto, got. gulƥ "Gold", sloven. zlât "gelb" zu zelt I.
Avots: ME IV, 706
zeltsirdīte
zè̦ltsir̂dĩte, die ein goldenes (gutes) Herz Habende: ak tu, māmiņ, ze̦ltsirdīti! Domas II, 995.
Avots: ME IV, 706
Avots: ME IV, 706
zeltspalvu
zeltspangiņa
zè̦ltspangiņa, Epitheton des Hechtes im VL.: līdedziņa ze̦ltspangiņa ("?") BW. 30807, 6.
Avots: ME IV, 706
Avots: ME IV, 706
zeltspārnīte
zè̦ltspā̀rnĩte, Epitheton des Fisches im VL.: līdaciņa ze̦ltspārnīte (mit goldfarbenen Flossen?) BW. 30807. menciņu ze̦ltspārnīti! 30885, 1.
Avots: ME IV, 706
Avots: ME IV, 706
zeltspāru
zeltsprodze
zè̦ltspruõdze, die Goldlockige: ze̦ltspruodze... jaunkundze Deglavs Riga II, 1, 307.
Avots: ME IV, 706
Avots: ME IV, 706
zeltsprogains
zeltstarīte
zè̦ltstarĩte, Vogelmilch, Goldstern (gagea) RKr. II, 71; gagea lutea Sch. Druva III" 730; ornithogalum Wid.
Avots: ME IV, 707
Avots: ME IV, 707